Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   he ‫לתרץ משהו 1‬

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

‫75 [שבעים וחמש]‬

75 [shiv\'im w\'xamesh]

‫לתרץ משהו 1‬

[letarets mashehu 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? ‫-דוע-א--/ - ל- -א /-ה-‬ ‫---- א- / ה ל- ב- / ה-- ‫-ד-ע א- / ה ל- ב- / ה-‬ ------------------------ ‫מדוע את / ה לא בא / ה?‬ 0
ma-----ata--at l- ba/-a-a-? m----- a------ l- b-------- m-d-'- a-a-/-t l- b-/-a-a-? --------------------------- madu'a atah/at lo ba/ba'ah?
Laiks ir tik slikts. ‫מזג ה-ו-יר-כל ----ע.‬ ‫--- ה----- כ- כ- ר--- ‫-ז- ה-ו-י- כ- כ- ר-.- ---------------------- ‫מזג האוויר כל כך רע.‬ 0
me--g -a'-wi- kol --kh --. m---- h------ k-- k--- r-- m-z-g h-'-w-r k-l k-k- r-. -------------------------- mezeg ha'awir kol kakh ra.
Es nenāku, jo ir slikts laiks. ‫-נ- לא --------- מ-ג -----------ך----‬ ‫--- ל- ב- / ה כ- מ-- ה----- כ- כ- ר--- ‫-נ- ל- ב- / ה כ- מ-ג ה-ו-י- כ- כ- ר-.- --------------------------------------- ‫אני לא בא / ה כי מזג האוויר כל כך רע.‬ 0
a-- l- -a--a'-h k--me-e--h------ -o- k--h r. a-- l- b------- k- m---- h------ k-- k--- r- a-i l- b-/-a-a- k- m-z-g h-'-w-r k-l k-k- r- -------------------------------------------- ani lo ba/ba'ah ki mezeg ha'awir kol kakh r.
Kāpēc viņš nenāk? ‫---ע-ה------בא?‬ ‫---- ה-- ל- ב--- ‫-ד-ע ה-א ל- ב-?- ----------------- ‫מדוע הוא לא בא?‬ 0
m--u'a hu-lo-b-? m----- h- l- b-- m-d-'- h- l- b-? ---------------- madu'a hu lo ba?
Viņš nav uzaicināts. ‫----ל- -וז---‬ ‫--- ל- ה------ ‫-ו- ל- ה-ז-ן-‬ --------------- ‫הוא לא הוזמן.‬ 0
hu -o-hu----. h- l- h------ h- l- h-z-a-. ------------- hu lo huzman.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. ‫הו---- ב--כ---ו- -א----מן-‬ ‫--- ל- ב- כ- ה-- ל- ה------ ‫-ו- ל- ב- כ- ה-א ל- ה-ז-ן-‬ ---------------------------- ‫הוא לא בא כי הוא לא הוזמן.‬ 0
hu-lo-ba--i hu--o huzma-. h- l- b- k- h- l- h------ h- l- b- k- h- l- h-z-a-. ------------------------- hu lo ba ki hu lo huzman.
Kāpēc tu nenāc? ‫-דו- -ת - ---א בא - -?‬ ‫---- א- / ה ל- ב- / ה-- ‫-ד-ע א- / ה ל- ב- / ה-‬ ------------------------ ‫מדוע את / ה לא בא / ה?‬ 0
m--u'a-a-ah-at -o-ba/-----? m----- a------ l- b-------- m-d-'- a-a-/-t l- b-/-a-a-? --------------------------- madu'a atah/at lo ba/ba'ah?
Man nav laika. ‫א-ן ---זמן.‬ ‫--- ל- ז---- ‫-י- ל- ז-ן-‬ ------------- ‫אין לי זמן.‬ 0
e-n l------. e-- l- z---- e-n l- z-a-. ------------ eyn li zman.
Es nenāku, jo man nav laika. ‫--י -- -- / - -- אי--ל--זמ--‬ ‫--- ל- ב- / ה כ- א-- ל- ז---- ‫-נ- ל- ב- / ה כ- א-ן ל- ז-ן-‬ ------------------------------ ‫אני לא בא / ה כי אין לי זמן.‬ 0
a--------/ba'-h k----n l- -ma-. a-- l- b------- k- e-- l- z---- a-i l- b-/-a-a- k- e-n l- z-a-. ------------------------------- ani lo ba/ba'ah ki eyn li zman.
Kāpēc tu nepaliec? ‫-דו---- - - ל- -י--ר - ת-‬ ‫---- א- / ה ל- נ---- / ת-- ‫-ד-ע א- / ה ל- נ-ש-ר / ת-‬ --------------------------- ‫מדוע את / ה לא נישאר / ת?‬ 0
m--u'----ah-at ----is--a-/-i-h-----? m----- a------ l- n----------------- m-d-'- a-a-/-t l- n-s-'-r-n-s-'-r-t- ------------------------------------ madu'a atah/at lo nish'ar/nish'eret?
Man vēl jāstrādā. ‫-ני -ו--ח --- לע---.‬ ‫--- מ---- / ה ל------ ‫-נ- מ-כ-ח / ה ל-ב-ד-‬ ---------------------- ‫אני מוכרח / ה לעבוד.‬ 0
a----u-h--x-m-kh-ax-h-la'avo-. a-- m---------------- l------- a-i m-k-r-x-m-k-r-x-h l-'-v-d- ------------------------------ ani mukhrax/mukhraxah la'avod.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. ‫אני-לא -----/ - כי -נ---וכר- / ה---בוד-‬ ‫--- ל- נ--- / ת כ- א-- מ---- / ה ל------ ‫-נ- ל- נ-א- / ת כ- א-י מ-כ-ח / ה ל-ב-ד-‬ ----------------------------------------- ‫אני לא נשאר / ת כי אני מוכרח / ה לעבוד.‬ 0
an--lo---s-'--/-ish--r-t-k- -ni -u-hra--mu-hr---h-l--a-od. a-- l- n---------------- k- a-- m---------------- l------- a-i l- n-s-'-r-n-s-'-r-t k- a-i m-k-r-x-m-k-r-x-h l-'-v-d- ---------------------------------------------------------- ani lo nish'ar/nish'eret ki ani mukhrax/mukhraxah la'avod.
Kāpēc Jūs jau aizejat? ‫-דו---ת-/----בר--ול- /--?‬ ‫---- א- / ה כ-- ה--- / ת-- ‫-ד-ע א- / ה כ-ר ה-ל- / ת-‬ --------------------------- ‫מדוע את / ה כבר הולך / ת?‬ 0
m------a----at kv-r--olekh-------et? m----- a------ k--- h--------------- m-d-'- a-a-/-t k-a- h-l-k-/-o-e-h-t- ------------------------------------ madu'a atah/at kvar holekh/holekhet?
Es esmu nogurusi. ‫א-י --יף-/ ה-‬ ‫--- ע--- / ה-- ‫-נ- ע-י- / ה-‬ --------------- ‫אני עייף / ה.‬ 0
ani a--f--y----. a-- a----------- a-i a-e-/-y-f-h- ---------------- ani ayef/ayefah.
Es aizeju, jo esmu nogurusi. ‫----הול- - ת--י א-י --יף-- ה.‬ ‫--- ה--- / ת כ- א-- ע--- / ה-- ‫-נ- ה-ל- / ת כ- א-י ע-י- / ה-‬ ------------------------------- ‫אני הולך / ת כי אני עייף / ה.‬ 0
ani -ol-kh/-o-ek-et -i -ni-ay-f/a-efah. a-- h-------------- k- a-- a----------- a-i h-l-k-/-o-e-h-t k- a-i a-e-/-y-f-h- --------------------------------------- ani holekh/holekhet ki ani ayef/ayefah.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? ‫-ד-- -ת-/ --כ-ר נ-ס- /-ת-‬ ‫---- א- / ה כ-- נ--- / ת-- ‫-ד-ע א- / ה כ-ר נ-ס- / ת-‬ --------------------------- ‫מדוע את / ה כבר נוסע / ת?‬ 0
m--- -ta--at kvar---s-'a-n-s-'--? m--- a------ k--- n-------------- m-d- a-a-/-t k-a- n-s-'-/-o-a-a-? --------------------------------- madu atah/at kvar nose'a/nosa'at?
Ir jau vēls. ‫כ------חר.‬ ‫--- מ------ ‫-ב- מ-ו-ר-‬ ------------ ‫כבר מאוחר.‬ 0
k-a- me-uxa-. k--- m------- k-a- m-'-x-r- ------------- kvar me'uxar.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. ‫-נ- ---- /----- -בר-מא-חר.‬ ‫--- נ--- / ת כ- כ-- מ------ ‫-נ- נ-ס- / ת כ- כ-ר מ-ו-ר-‬ ---------------------------- ‫אני נוסע / ת כי כבר מאוחר.‬ 0
ani n-se'--n-sa'a- -i --ar-m--u--r. a-- n------------- k- k--- m------- a-i n-s-'-/-o-a-a- k- k-a- m-'-x-r- ----------------------------------- ani nose'a/nosa'at ki kvar me'uxar.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…