Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sk niečo zdôvodniť 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sedemdesiatpäť]

niečo zdôvodniť 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? P---o--ep--de-e? P---- n--------- P-e-o n-p-í-e-e- ---------------- Prečo neprídete? 0
Laiks ir tik slikts. P---si- j- --k--z-é. P------ j- t--- z--- P-č-s-e j- t-k- z-é- -------------------- Počasie je také zlé. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. N--rí-em- --et--- --č-s-e-----a-é zlé. N-------- p------ p------ j- t--- z--- N-p-í-e-, p-e-o-e p-č-s-e j- t-k- z-é- -------------------------------------- Neprídem, pretože počasie je také zlé. 0
Kāpēc viņš nenāk? Preč- -e-r-d-? P---- n------- P-e-o n-p-í-e- -------------- Prečo nepríde? 0
Viņš nav uzaicināts. N-e-je-p-zv---. N-- j- p------- N-e j- p-z-a-ý- --------------- Nie je pozvaný. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. N-príde,-----ože n---je po--aný. N------- p------ n-- j- p------- N-p-í-e- p-e-o-e n-e j- p-z-a-ý- -------------------------------- Nepríde, pretože nie je pozvaný. 0
Kāpēc tu nenāc? Prečo-n-p--de-? P---- n-------- P-e-o n-p-í-e-? --------------- Prečo neprídeš? 0
Man nav laika. N--ám -as. N---- č--- N-m-m č-s- ---------- Nemám čas. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N--rí------re--ž- -e-á- -as. N-------- p------ n---- č--- N-p-í-e-, p-e-o-e n-m-m č-s- ---------------------------- Neprídem, pretože nemám čas. 0
Kāpēc tu nepaliec? Pr-č- -----t--eš? P---- n---------- P-e-o n-z-s-a-e-? ----------------- Prečo nezostaneš? 0
Man vēl jāstrādā. Mu----e-te--r-c--a-. M---- e--- p-------- M-s-m e-t- p-a-o-a-. -------------------- Musím ešte pracovať. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. N-z-s--ne-, pret-že-mu-í- e-te---a--v-ť. N---------- p------ m---- e--- p-------- N-z-s-a-e-, p-e-o-e m-s-m e-t- p-a-o-a-. ---------------------------------------- Nezostanem, pretože musím ešte pracovať. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Pr--o--- i-ete? P---- u- i----- P-e-o u- i-e-e- --------------- Prečo už idete? 0
Es esmu nogurusi. Som un-----. S-- u------- S-m u-a-e-ý- ------------ Som unavený. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. I-em, ----ož- ----u---en-. I---- p------ s-- u------- I-e-, p-e-o-e s-m u-a-e-ý- -------------------------- Idem, pretože som unavený. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? P-e-o--ž c--t---te? P---- u- c--------- P-e-o u- c-s-u-e-e- ------------------- Prečo už cestujete? 0
Ir jau vēls. Je u- --s-or-. J- u- n------- J- u- n-s-o-o- -------------- Je už neskoro. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. C-s-u-e---p--tož--je -ž-ne--o--. C-------- p------ j- u- n------- C-s-u-e-, p-e-o-e j- u- n-s-o-o- -------------------------------- Cestujem, pretože je už neskoro. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…