Sarunvārdnīca

kaut ko pamatot 1   »   ‫دلیل آوردن برای چیزی 1‬

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

‫75 [هفتاد و پنج]‬

75 [haftâd-o-panj]

+

‫دلیل آوردن برای چیزی 1‬

[dalil âvardan barâye chizi 1]

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu persiešu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? ‫چ-- ش-- ن--------‬ ‫چرا شما نمی‌آیید؟‬ 0
ch--- s---- n--------? cherâ shomâ nemi-âyid? 		+
Laiks ir tik slikts. ‫ه-- خ--- ب- ا--.‬ ‫هوا خیلی بد است.‬ 0
ha-- b----- b-- a--. havâ besyâr bad ast. 		+
Es nenāku, jo ir slikts laiks. ‫م- ن------ چ-- ه-- خ--- ب- ا--.‬ ‫من نمی‌آیم چون هوا خیلی بد است.‬ 0
ma- n-------- z--- h--- b----- b-- a--. man nemi-âyam zirâ havâ besyâr bad ast. 		+
     
Kāpēc viņš nenāk? ‫چ-- ا- (م--) ن-------‬ ‫چرا او (مرد) نمی‌آید؟‬ 0
ch--- o- (m---) n--------? cherâ oo (mard) nemi-âyad? 		+
Viņš nav uzaicināts. ‫ا- (م--) ر- د--- ن---- ا--.‬ ‫او (مرد) را دعوت نکرده اند.‬ 0
oo (m---) d------ n------ a--. oo (mard) da-avat nashode ast. 		+
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. ‫ا- ن------ چ-- ا- ر- د--- ن---- ا--.‬ ‫او نمی‌آید چون او را دعوت نکرده اند.‬ 0
oo n-------- z--- d------ n------ a--. oo nemi-âyad zirâ da-avat nashode ast. 		+
     
Kāpēc tu nenāc? ‫چ-- ت- ن-------‬ ‫چرا تو نمی‌آیی؟‬ 0
ch--- t- n-------? cherâ to nemi-âyi? 		+
Man nav laika. ‫م- و-- ن----.‬ ‫من وقت ندارم.‬ 0
ma- v---- n------. man vaght nadâram. 		+
Es nenāku, jo man nav laika. ‫م- ن------ چ-- و-- ن----.‬ ‫من نمی‌آیم چون وقت ندارم.‬ 0
ma- n-------- z--- v---- n------. man nemi-âyam zirâ vaght nadâram. 		+
     
Kāpēc tu nepaliec? ‫چ-- ت- ن--------‬ ‫چرا تو نمی‌مانی؟‬ 0
ch--- t- n-------? cherâ to nemimâni? 		+
Man vēl jāstrādā. ‫م- ه--- ک-- د---.‬ ‫من هنوز کار دارم.‬ 0
ma- h---- k-- d----. man hanuz kâr dâram. 		+
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. ‫م- ن------- چ-- ه--- ک-- د---.‬ ‫من نمی‌مانم چون هنوز کار دارم.‬ 0
ma- n---------- c--- h---- k-- d----. man nemi-mânam, chun hanuz kâr dâram. 		+
     
Kāpēc Jūs jau aizejat? ‫چ-- ح--- م-------‬ ‫چرا حالا می‌روید؟‬ 0
ch--- h--- m------? cherâ hâlâ miravid? 		+
Es esmu nogurusi. ‫ م- خ--- ه---.‬ ‫ من خسته هستم.‬ 0
ma- k----- h-----. man khaste hastam. 		+
Es aizeju, jo esmu nogurusi. ‫م- م----- چ-- خ--- ه---.‬ ‫من می‌روم چون خسته هستم.‬ 0
ma- m------ z--- k----- h-----. man miravam zirâ khaste hastam. 		+
     
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? ‫چ-- ح--- (ب- م----) م-------‬ ‫چرا حالا (با ماشین) می‌روید؟‬ 0
ch--- h--- (b- m-----) m------? cherâ hâlâ (bâ mâshin) miravid? 		+
Ir jau vēls. ‫د--- د-- ش-- ا--.‬ ‫دیگر دیر شده است.‬ 0
di- a--. dir ast. 		+
Es braucu prom, jo ir jau vēls. ‫م- م----- چ-- ‫---- د-- ش-- ا--.‬ ‫من می‌روم چون ‫دیگر دیر شده است.‬ 0
ma- m------ z--- d-- a--. man miravam zirâ dir ast. 		+
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…