Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   fr argumenter qc. 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [soixante-quinze]

argumenter qc. 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? P-u-q-o---e vene--vou---a- ? Pourquoi ne venez-vous pas ? P-u-q-o- n- v-n-z-v-u- p-s ? ---------------------------- Pourquoi ne venez-vous pas ? 0
Laiks ir tik slikts. L- te--- es- -rop m-u-a--. Le temps est trop mauvais. L- t-m-s e-t t-o- m-u-a-s- -------------------------- Le temps est trop mauvais. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Je -- v--n----s--a--e--ue ----e--s est t-----au---s. Je ne viens pas parce que le temps est trop mauvais. J- n- v-e-s p-s p-r-e q-e l- t-m-s e-t t-o- m-u-a-s- ---------------------------------------------------- Je ne viens pas parce que le temps est trop mauvais. 0
Kāpēc viņš nenāk? Pou----i-----i-----l--a- ? Pourquoi ne vient-il pas ? P-u-q-o- n- v-e-t-i- p-s ? -------------------------- Pourquoi ne vient-il pas ? 0
Viņš nav uzaicināts. I- n-e-- pas---v-t-. Il n’est pas invité. I- n-e-t p-s i-v-t-. -------------------- Il n’est pas invité. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. I- -e----n- --s -a------’-l n-es- -a----v-té. Il ne vient pas parce qu’il n’est pas invité. I- n- v-e-t p-s p-r-e q-’-l n-e-t p-s i-v-t-. --------------------------------------------- Il ne vient pas parce qu’il n’est pas invité. 0
Kāpēc tu nenāc? P---q----ne --e----u--a- ? Pourquoi ne viens-tu pas ? P-u-q-o- n- v-e-s-t- p-s ? -------------------------- Pourquoi ne viens-tu pas ? 0
Man nav laika. Je-n-ai-pas-l- te-ps. Je n’ai pas le temps. J- n-a- p-s l- t-m-s- --------------------- Je n’ai pas le temps. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Je-n---ien--p-- p-rce-q----e-n-ai --s-le te-p-. Je ne viens pas parce que je n’ai pas le temps. J- n- v-e-s p-s p-r-e q-e j- n-a- p-s l- t-m-s- ----------------------------------------------- Je ne viens pas parce que je n’ai pas le temps. 0
Kāpēc tu nepaliec? P-urquoi n- --stes-tu---s-? Pourquoi ne restes-tu pas ? P-u-q-o- n- r-s-e---u p-s ? --------------------------- Pourquoi ne restes-tu pas ? 0
Man vēl jāstrādā. J- d-i- enc-re tr-v-i----. Je dois encore travailler. J- d-i- e-c-r- t-a-a-l-e-. -------------------------- Je dois encore travailler. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Je--- -este -a- parce q-e--e-doi- e--o-e ---v--l--r. Je ne reste pas parce que je dois encore travailler. J- n- r-s-e p-s p-r-e q-e j- d-i- e-c-r- t-a-a-l-e-. ---------------------------------------------------- Je ne reste pas parce que je dois encore travailler. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? P-u-q--- ---t-z----- dé-à-? Pourquoi partez-vous déjà ? P-u-q-o- p-r-e---o-s d-j- ? --------------------------- Pourquoi partez-vous déjà ? 0
Es esmu nogurusi. Je -u-s f-----é. Je suis fatigué. J- s-i- f-t-g-é- ---------------- Je suis fatigué. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Je--a-- dé-- pa--e qu---e suis fatig-é. Je pars déjà parce que je suis fatigué. J- p-r- d-j- p-r-e q-e j- s-i- f-t-g-é- --------------------------------------- Je pars déjà parce que je suis fatigué. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Pou-q-oi pa--ez---us d-j--? Pourquoi partez-vous déjà ? P-u-q-o- p-r-e---o-s d-j- ? --------------------------- Pourquoi partez-vous déjà ? 0
Ir jau vēls. Il---t --jà--ar-. Il est déjà tard. I- e-t d-j- t-r-. ----------------- Il est déjà tard. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. J--p--s dé-à----c- -u--l-e-- --jà--ar-. Je pars déjà parce qu’il est déjà tard. J- p-r- d-j- p-r-e q-’-l e-t d-j- t-r-. --------------------------------------- Je pars déjà parce qu’il est déjà tard. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…