Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   hu valamit megmagyarázni 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [hetvenöt]

valamit megmagyarázni 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Ön m-ért n-- --n? Ö- m---- n-- j--- Ö- m-é-t n-m j-n- ----------------- Ön miért nem jön? 0
Laiks ir tik slikts. Ol--- ros-z -d- -an. O---- r---- i-- v--- O-y-n r-s-z i-ő v-n- -------------------- Olyan rossz idő van. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. N-- -ö-ök,----t-o--a---o-----z--d-. N-- j----- m--- o---- r---- a- i--- N-m j-v-k- m-r- o-y-n r-s-z a- i-ő- ----------------------------------- Nem jövök, mert olyan rossz az idő. 0
Kāpēc viņš nenāk? M-é-t n-- jön? M---- n-- j--- M-é-t n-m j-n- -------------- Miért nem jön? 0
Viņš nav uzaicināts. Ne--hív-ák-me-. N-- h----- m--- N-m h-v-á- m-g- --------------- Nem hívták meg. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Ne---ö-,-me----em-h---ák----. N-- j--- m--- n-- h----- m--- N-m j-n- m-r- n-m h-v-á- m-g- ----------------------------- Nem jön, mert nem hívták meg. 0
Kāpēc tu nenāc? M---t -em-----z? M---- n-- j----- M-é-t n-m j-s-z- ---------------- Miért nem jössz? 0
Man nav laika. N--cs id--. N---- i---- N-n-s i-ő-. ----------- Nincs időm. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N-- -ö-ö-, me-- --ncs-id-m. N-- j----- m--- n---- i---- N-m j-v-k- m-r- n-n-s i-ő-. --------------------------- Nem jövök, mert nincs időm. 0
Kāpēc tu nepaliec? Mié-t --- m-rad--? M---- n-- m------- M-é-t n-m m-r-d-z- ------------------ Miért nem maradsz? 0
Man vēl jāstrādā. Még--ol-oznom k---. M-- d-------- k---- M-g d-l-o-n-m k-l-. ------------------- Még dolgoznom kell. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Nem--ar-dok,-m--t -é----l-oz--m --l-. N-- m------- m--- m-- d-------- k---- N-m m-r-d-k- m-r- m-g d-l-o-n-m k-l-. ------------------------------------- Nem maradok, mert még dolgoznom kell. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Mi-rt --g--má--el? M---- m--- m-- e-- M-é-t m-g- m-r e-? ------------------ Miért megy már el? 0
Es esmu nogurusi. F-ra----a-yok. F----- v------ F-r-d- v-g-o-. -------------- Fáradt vagyok. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. M--y--- ---- ----d--v---o-. M------ m--- f----- v------ M-g-e-, m-r- f-r-d- v-g-o-. --------------------------- Megyek, mert fáradt vagyok. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? M---t --g- -á- e-?--j--mű---) M---- m--- m-- e-- (--------- M-é-t m-g- m-r e-? (-á-m-v-l- ----------------------------- Miért megy már el? (járművel) 0
Ir jau vēls. M-r-k-ső-va-. M-- k--- v--- M-r k-s- v-n- ------------- Már késő van. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Me--ek, me-t--ár ké-ő van. ---rm---l) M------ m--- m-- k--- v--- (--------- M-g-e-, m-r- m-r k-s- v-n- (-á-m-v-l- ------------------------------------- Megyek, mert már késő van. (járművel) 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…