Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   hy giving reasons

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [յոթանասունհինգ]

75 [yot’anasunhing]

giving reasons

[inch’ vor ban himnavorel 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Ի-չ--- -եք գալիս: Ի----- չ-- գ----- Ի-չ-ւ- չ-ք գ-լ-ս- ----------------- Ինչու՞ չեք գալիս: 0
I-c---- --’y-k’ -a--s I------ c------ g---- I-c-’-՞ c-’-e-’ g-l-s --------------------- Inch’u՞ ch’yek’ galis
Laiks ir tik slikts. Ե-ան--- վ-տն-է: Ե------ վ--- է- Ե-ա-ա-ը վ-տ- է- --------------- Եղանակը վատն է: 0
Ye-h-n----v----e Y-------- v--- e Y-g-a-a-y v-t- e ---------------- Yeghanaky vatn e
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ե- չ---գ--իս,---ո---տև ---նակը -ատ- է: Ե- չ-- գ----- ո------- ե------ վ--- է- Ե- չ-մ գ-լ-ս- ո-ո-հ-տ- ե-ա-ա-ը վ-տ- է- -------------------------------------- Ես չեմ գալիս, որովհետև եղանակը վատն է: 0
Y-s c-’--m g--is- -o---h---- --g-a-a-y va-n-e Y-- c----- g----- v--------- y-------- v--- e Y-s c-’-e- g-l-s- v-r-v-e-e- y-g-a-a-y v-t- e --------------------------------------------- Yes ch’yem galis, vorovhetev yeghanaky vatn e
Kāpēc viņš nenāk? Ին---՞--է-ն---ալ-ս: Ի----- չ- ն- գ----- Ի-չ-ւ- չ- ն- գ-լ-ս- ------------------- Ինչու՞ չէ նա գալիս: 0
I-c-’-՞--h’e n--g-l-s I------ c--- n- g---- I-c-’-՞ c-’- n- g-l-s --------------------- Inch’u՞ ch’e na galis
Viņš nav uzaicināts. Նա հ-ա-ի---ծ չէ: Ն- հ-------- չ-- Ն- հ-ա-ի-վ-ծ չ-: ---------------- Նա հրավիրված չէ: 0
Na hr-vi------ch-e N- h--------- c--- N- h-a-i-v-t- c-’- ------------------ Na hravirvats ch’e
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Նա չի--ալիս,-ո--վհ-տ--նա---ա------ -է: Ն- չ- գ----- ո------- ն- հ-------- չ-- Ն- չ- գ-լ-ս- ո-ո-հ-տ- ն- հ-ա-ի-վ-ծ չ-: -------------------------------------- Նա չի գալիս, որովհետև նա հրավիրված չէ: 0
N--c--- ga-----v--ovh-t-- ---hrav-rva-s-c-’e N- c--- g----- v--------- n- h--------- c--- N- c-’- g-l-s- v-r-v-e-e- n- h-a-i-v-t- c-’- -------------------------------------------- Na ch’i galis, vorovhetev na hravirvats ch’e
Kāpēc tu nenāc? Ի--ո-՞-չե- գալի-: Ի----- չ-- գ----- Ի-չ-ւ- չ-ս գ-լ-ս- ----------------- Ինչու՞ չես գալիս: 0
In-h’u՞------- -a-is I------ c----- g---- I-c-’-՞ c-’-e- g-l-s -------------------- Inch’u՞ ch’yes galis
Man nav laika. Ե---ամա--կ---ւ--մ: Ե- ժ------ չ------ Ե- ժ-մ-ն-կ չ-ւ-ե-: ------------------ Ես ժամանակ չունեմ: 0
Ye--z--ma--k -h----m Y-- z------- c------ Y-s z-a-a-a- c-’-n-m -------------------- Yes zhamanak ch’unem
Es nenāku, jo man nav laika. Ես --- -ա--ս--ո-ո---տ--ժամ-ն-կ-չո-ն-մ: Ե- չ-- գ----- ո------- ժ------ չ------ Ե- չ-մ գ-լ-ս- ո-ո-հ-տ- ժ-մ-ն-կ չ-ւ-ե-: -------------------------------------- Ես չեմ գալիս, որովհետև ժամանակ չունեմ: 0
Y---ch’ye- g-lis,-v-rov-e--- --a------c--u--m Y-- c----- g----- v--------- z------- c------ Y-s c-’-e- g-l-s- v-r-v-e-e- z-a-a-a- c-’-n-m --------------------------------------------- Yes ch’yem galis, vorovhetev zhamanak ch’unem
Kāpēc tu nepaliec? Ինչու--չ---մնում: Ի----- չ-- մ----- Ի-չ-ւ- չ-ս մ-ո-մ- ----------------- Ինչու՞ չես մնում: 0
I---’u՞--h’-e- ---m I------ c----- m--- I-c-’-՞ c-’-e- m-u- ------------------- Inch’u՞ ch’yes mnum
Man vēl jāstrādā. Ե- -ե-ք ------ա-խատեմ: Ե- պ--- է դ-- ա------- Ե- պ-տ- է դ-ռ ա-խ-տ-մ- ---------------------- Ես պետք է դեռ աշխատեմ: 0
Yes -et-’-e--e-- a--kh-tem Y-- p---- e d--- a-------- Y-s p-t-’ e d-r- a-h-h-t-m -------------------------- Yes petk’ e derr ashkhatem
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ես չ-մ--նում--ո-ով--տ- ---պե-- է-դ-ռ-ա-խ--ե-: Ե- չ-- մ----- ո------- ե- պ--- է դ-- ա------- Ե- չ-մ մ-ո-մ- ո-ո-հ-տ- ե- պ-տ- է դ-ռ ա-խ-տ-մ- --------------------------------------------- Ես չեմ մնում, որովհետև ես պետք է դեռ աշխատեմ: 0
Y-s-ch-yem-------voro----e- y---p-t-’-e --rr-as-kha--m Y-- c----- m---- v--------- y-- p---- e d--- a-------- Y-s c-’-e- m-u-, v-r-v-e-e- y-s p-t-’ e d-r- a-h-h-t-m ------------------------------------------------------ Yes ch’yem mnum, vorovhetev yes petk’ e derr ashkhatem
Kāpēc Jūs jau aizejat? Ի-չ-ւ--եք--րդ-- ---ւ-: Ի----- ե- ա---- գ----- Ի-չ-ւ- ե- ա-դ-ն գ-ո-մ- ---------------------- Ինչու՞ եք արդեն գնում: 0
I----u՞-y-k-----e---n-m I------ y--- a---- g--- I-c-’-՞ y-k- a-d-n g-u- ----------------------- Inch’u՞ yek’ arden gnum
Es esmu nogurusi. Ե--հոգ-ա----: Ե- հ----- ե-- Ե- հ-գ-ա- ե-: ------------- Ես հոգնած եմ: 0
Ye- -og--ts yem Y-- h------ y-- Y-s h-g-a-s y-m --------------- Yes hognats yem
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Ե--գն-ւ- --,-որ--հ-տև հոգ-ած--մ: Ե- գ---- ե-- ո------- հ----- ե-- Ե- գ-ո-մ ե-, ո-ո-հ-տ- հ-գ-ա- ե-: -------------------------------- Ես գնում եմ, որովհետև հոգնած եմ: 0
Yes gn-m--e-- vorov----- h--n--- -em Y-- g--- y--- v--------- h------ y-- Y-s g-u- y-m- v-r-v-e-e- h-g-a-s y-m ------------------------------------ Yes gnum yem, vorovhetev hognats yem
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Ի---ւ՞ ե- ար-ե--գն-ւմ: Ի----- ե- ա---- գ----- Ի-չ-ւ- ե- ա-դ-ն գ-ո-մ- ---------------------- Ինչու՞ եք արդեն գնում: 0
Inc-------k--a-d------m I------ y--- a---- g--- I-c-’-՞ y-k- a-d-n g-u- ----------------------- Inch’u՞ yek’ arden gnum
Ir jau vēls. Ար--ն ուշ--: Ա---- ո-- է- Ա-դ-ն ո-շ է- ------------ Արդեն ուշ է: 0
Ar-e- u-h-e A---- u-- e A-d-n u-h e ----------- Arden ush e
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Ես ------ե-,----վհ-տև--ր-ե--ուշ է: Ե- գ---- ե-- ո------- ա---- ո-- է- Ե- գ-ո-մ ե-, ո-ո-հ-տ- ա-դ-ն ո-շ է- ---------------------------------- Ես գնում եմ, որովհետև արդեն ուշ է: 0
Y-- -nu--yem----r-v--t-v-a-de--ush e Y-- g--- y--- v--------- a---- u-- e Y-s g-u- y-m- v-r-v-e-e- a-d-n u-h e ------------------------------------ Yes gnum yem, vorovhetev arden ush e

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…