Ён н- ---йд--, бо------ з-п-о--н-.
Ё_ н_ п_______ б_ ё_ н_ з_________
Ё- н- п-ы-д-е- б- ё- н- з-п-о-а-ы-
----------------------------------
Ён не прыйдзе, бо ён не запрошаны. 0 En n---ry--z-, b- yon--e---pr-shany.E_ n_ p_______ b_ y__ n_ z__________E- n- p-y-d-e- b- y-n n- z-p-o-h-n-.------------------------------------En ne pryydze, bo yon ne zaproshany.
Я -- --ю ---у.
Я н_ м__ ч____
Я н- м-ю ч-с-.
--------------
Я не маю часу. 0 Y- n--ma-- --as-.Y_ n_ m___ c_____Y- n- m-y- c-a-u------------------Ya ne mayu chasu.
Я----п--йду- бо-н- --ю-ч-су.
Я н_ п______ б_ н_ м__ ч____
Я н- п-ы-д-, б- н- м-ю ч-с-.
----------------------------
Я не прыйду, бо не маю часу. 0 Ya--e----y--,-b--n--may--cha-u.Y_ n_ p______ b_ n_ m___ c_____Y- n- p-y-d-, b- n- m-y- c-a-u--------------------------------Ya ne pryydu, bo ne mayu chasu.
Я не-з--т--у-я--б---не т-эб--яш-- -рацаваць.
Я н_ з_________ б_ м__ т____ я___ п_________
Я н- з-с-а-у-я- б- м-е т-э-а я-ч- п-а-а-а-ь-
--------------------------------------------
Я не застануся, бо мне трэба яшчэ працаваць. 0 Ya-ne -as-----y----o -ne---eb----shc-- ---ts-----’.Y_ n_ z__________ b_ m__ t____ y______ p___________Y- n- z-s-a-u-y-, b- m-e t-e-a y-s-c-e p-a-s-v-t-’----------------------------------------------------Ya ne zastanusya, bo mne treba yashche pratsavats’.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā.
Я не застануся, бо мне трэба яшчэ працаваць.
Ya ne zastanusya, bo mne treba yashche pratsavats’.
Я-з-яз--а----- ўжо---зна.
Я з________ б_ ў__ п_____
Я з-я-д-а-, б- ў-о п-з-а-
-------------------------
Я з’язджаю, бо ўжо позна. 0 Ya --yazdz-ayu- ---uz-o--o--a.Y_ z___________ b_ u___ p_____Y- z-y-z-z-a-u- b- u-h- p-z-a-------------------------------Ya z’yazdzhayu, bo uzho pozna.
Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?
Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes.
Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā.
Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki.
Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem.
Atmiņa tiek trenēta mācoties.
Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē.
Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas.
Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem.
Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas.
Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki.
Bet
kā
viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas.
Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles.
Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai.
Visi subjekti bija divvalodīgi.
Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā.
Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem.
Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu.
Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām.
Viena iespēja bija riskantāka par otru.
Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās.
Un atbilde mainījās, mainot valodu!
Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku.
Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju.
Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības.
Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības.
Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki.
Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki.
Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…