Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   be штосьці абгрунтоўваць 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [семдзесят пяць]

75 [semdzesyat pyats’]

штосьці абгрунтоўваць 1

[shtos’tsі abgruntouvats’ 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Ч-му--ы не--ры-дзеце? Ч--- В- н- п--------- Ч-м- В- н- п-ы-д-е-е- --------------------- Чаму Вы не прыйдзеце? 0
C--m---y-n- p-yy---tse? C---- V- n- p---------- C-a-u V- n- p-y-d-e-s-? ----------------------- Chamu Vy ne pryydzetse?
Laiks ir tik slikts. Надв-р-е --к----------. Н------- т---- д------- Н-д-о-’- т-к-е д-э-н-е- ----------------------- Надвор’е такое дрэннае. 0
Na-v-----takoe dr---ae. N------- t---- d------- N-d-o-’- t-k-e d-e-n-e- ----------------------- Nadvor’e takoe drennae.
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Я не -р---у, -- на--ор-е -ел-м- ---ннае. Я н- п------ б- н------- в----- д------- Я н- п-ы-д-, б- н-д-о-’- в-л-м- д-э-н-е- ---------------------------------------- Я не прыйду, бо надвор’е вельмі дрэннае. 0
Ya ne -r-yd-,-bo--a-v-r-e----’m- ---n--e. Y- n- p------ b- n------- v----- d------- Y- n- p-y-d-, b- n-d-o-’- v-l-m- d-e-n-e- ----------------------------------------- Ya ne pryydu, bo nadvor’e vel’mі drennae.
Kāpēc viņš nenāk? Ч-----н--е --ый---? Ч--- ё- н- п------- Ч-м- ё- н- п-ы-д-е- ------------------- Чаму ён не прыйдзе? 0
C---u y-n--e --yyd--? C---- y-- n- p------- C-a-u y-n n- p-y-d-e- --------------------- Chamu yon ne pryydze?
Viņš nav uzaicināts. Ё- -е -а-р-----. Ё- н- з--------- Ё- н- з-п-о-а-ы- ---------------- Ён не запрошаны. 0
En-n- ----os-a-y. E- n- z---------- E- n- z-p-o-h-n-. ----------------- En ne zaproshany.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Ён--е----йдз-, бо ё------ап---аны. Ё- н- п------- б- ё- н- з--------- Ё- н- п-ы-д-е- б- ё- н- з-п-о-а-ы- ---------------------------------- Ён не прыйдзе, бо ён не запрошаны. 0
En-ne -ry--ze, -- y-- -e -a---s-any. E- n- p------- b- y-- n- z---------- E- n- p-y-d-e- b- y-n n- z-p-o-h-n-. ------------------------------------ En ne pryydze, bo yon ne zaproshany.
Kāpēc tu nenāc? Ч--у----не-п---д---? Ч--- т- н- п-------- Ч-м- т- н- п-ы-д-е-? -------------------- Чаму ты не прыйдзеш? 0
Cha---ty n- pry--zesh? C---- t- n- p--------- C-a-u t- n- p-y-d-e-h- ---------------------- Chamu ty ne pryydzesh?
Man nav laika. Я -----ю-часу. Я н- м-- ч---- Я н- м-ю ч-с-. -------------- Я не маю часу. 0
Ya--e -ay--ch---. Y- n- m--- c----- Y- n- m-y- c-a-u- ----------------- Ya ne mayu chasu.
Es nenāku, jo man nav laika. Я не -----у, б---е -а--ч-с-. Я н- п------ б- н- м-- ч---- Я н- п-ы-д-, б- н- м-ю ч-с-. ---------------------------- Я не прыйду, бо не маю часу. 0
Ya ---pr--d-- bo -e-may- --a-u. Y- n- p------ b- n- m--- c----- Y- n- p-y-d-, b- n- m-y- c-a-u- ------------------------------- Ya ne pryydu, bo ne mayu chasu.
Kāpēc tu nepaliec? Ча-- -- -е-зас-----ся? Ч--- т- н- з---------- Ч-м- т- н- з-с-а-е-с-? ---------------------- Чаму ты не застанешся? 0
Cham-----n- zasta---hsya? C---- t- n- z------------ C-a-u t- n- z-s-a-e-h-y-? ------------------------- Chamu ty ne zastaneshsya?
Man vēl jāstrādā. Мне--р--а -шчэ-п--ца--ц-. М-- т---- я--- п--------- М-е т-э-а я-ч- п-а-а-а-ь- ------------------------- Мне трэба яшчэ працаваць. 0
M-- -reb--y----h---r-tsav-t--. M-- t---- y------ p----------- M-e t-e-a y-s-c-e p-a-s-v-t-’- ------------------------------ Mne treba yashche pratsavats’.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Я н- -а--а-у--,--- -н--т---- яш---п--ц-в---. Я н- з--------- б- м-- т---- я--- п--------- Я н- з-с-а-у-я- б- м-е т-э-а я-ч- п-а-а-а-ь- -------------------------------------------- Я не застануся, бо мне трэба яшчэ працаваць. 0
Ya----za--anu-y-, bo-mne-t---a-y-shche -r----va-s’. Y- n- z---------- b- m-- t---- y------ p----------- Y- n- z-s-a-u-y-, b- m-e t-e-a y-s-c-e p-a-s-v-t-’- --------------------------------------------------- Ya ne zastanusya, bo mne treba yashche pratsavats’.
Kāpēc Jūs jau aizejat? Ч----Вы-ўжо--ы--дз-це? Ч--- В- ў-- с--------- Ч-м- В- ў-о с-х-д-і-е- ---------------------- Чаму Вы ўжо сыходзіце? 0
C---u V--u-h-----h--z--se? C---- V- u--- s----------- C-a-u V- u-h- s-k-o-z-t-e- -------------------------- Chamu Vy uzho sykhodzіtse?
Es esmu nogurusi. Я-ста-іў--------мі----. Я с------- / с--------- Я с-а-і-с- / с-а-і-а-я- ----------------------- Я стаміўся / стамілася. 0
Y---tamіu--- / -t---la---. Y- s-------- / s---------- Y- s-a-і-s-a / s-a-і-a-y-. -------------------------- Ya stamіusya / stamіlasya.
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Я--ы-о--у--б----а--ў---- ст--ілася. Я с------- б- с------- / с--------- Я с-х-д-у- б- с-а-і-с- / с-а-і-а-я- ----------------------------------- Я сыходжу, бо стаміўся / стамілася. 0
Ya --kho---u- b------іu-ya-- s---іlasy-. Y- s--------- b- s-------- / s---------- Y- s-k-o-z-u- b- s-a-і-s-a / s-a-і-a-y-. ---------------------------------------- Ya sykhodzhu, bo stamіusya / stamіlasya.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Ч--у -ы-ўжо--’я-джа---? Ч--- В- ў-- з---------- Ч-м- В- ў-о з-я-д-а-ц-? ----------------------- Чаму Вы ўжо з’язджаеце? 0
Ch--u ----zho-z’y---zh-etse? C---- V- u--- z------------- C-a-u V- u-h- z-y-z-z-a-t-e- ---------------------------- Chamu Vy uzho z’yazdzhaetse?
Ir jau vēls. Уж- п---а. У-- п----- У-о п-з-а- ---------- Ужо позна. 0
Uzh--p-zn-. U--- p----- U-h- p-z-a- ----------- Uzho pozna.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Я з--з-жаю- -о-ў-о--оз-а. Я з-------- б- ў-- п----- Я з-я-д-а-, б- ў-о п-з-а- ------------------------- Я з’язджаю, бо ўжо позна. 0
Y--z--a-dzh---, bo -z-o -o--a. Y- z----------- b- u--- p----- Y- z-y-z-z-a-u- b- u-h- p-z-a- ------------------------------ Ya z’yazdzhayu, bo uzho pozna.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…