Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   uk Питання – минулий час 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [вісімдесят шість]

86 [visimdesyat shistʹ]

Питання – минулий час 2

[Pytannya – mynulyy̆ chas 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Яку-кр-в-тк--ти----и-? Яку краватку ти носив? Я-у к-а-а-к- т- н-с-в- ---------------------- Яку краватку ти носив? 0
Y-k- ---vatk--t---os--? Yaku kravatku ty nosyv? Y-k- k-a-a-k- t- n-s-v- ----------------------- Yaku kravatku ty nosyv?
Kādu mašīnu tu nopirki? Я-и- --т--обі-ь т- к---в? Який автомобіль ти купив? Я-и- а-т-м-б-л- т- к-п-в- ------------------------- Який автомобіль ти купив? 0
Y-kyy̆ --t---------- kup--? Yakyy- avtomobilʹ ty kupyv? Y-k-y- a-t-m-b-l- t- k-p-v- --------------------------- Yakyy̆ avtomobilʹ ty kupyv?
Kādu avīzi tu abonēji? Яку г----- -и --ре--ла--в? Яку газету ти передплатив? Я-у г-з-т- т- п-р-д-л-т-в- -------------------------- Яку газету ти передплатив? 0
Y-ku--az-tu -- -er-dpla---? Yaku hazetu ty peredplatyv? Y-k- h-z-t- t- p-r-d-l-t-v- --------------------------- Yaku hazetu ty peredplatyv?
Ko Jūs redzējāt? К--- в- б--и-и? Кого ви бачили? К-г- в- б-ч-л-? --------------- Кого ви бачили? 0
Ko-- v--b-ch-l-? Koho vy bachyly? K-h- v- b-c-y-y- ---------------- Koho vy bachyly?
Ko Jūs satikāt? Ко-о--- -ус-рі--? Кого Ви зустріли? К-г- В- з-с-р-л-? ----------------- Кого Ви зустріли? 0
Ko-o ---zus--ily? Koho Vy zustrily? K-h- V- z-s-r-l-? ----------------- Koho Vy zustrily?
Ko Jūs atpazināt? К--о -- ---н-л-? Кого Ви пізнали? К-г- В- п-з-а-и- ---------------- Кого Ви пізнали? 0
Koho -y -----l-? Koho Vy piznaly? K-h- V- p-z-a-y- ---------------- Koho Vy piznaly?
Kad Jūs piecēlāties? К-л--Ви-вст-ли? Коли Ви встали? К-л- В- в-т-л-? --------------- Коли Ви встали? 0
K-l- -- -s-a--? Koly Vy vstaly? K-l- V- v-t-l-? --------------- Koly Vy vstaly?
Kad Jūs sākāt? К--- ---по--ли? Коли Ви почали? К-л- В- п-ч-л-? --------------- Коли Ви почали? 0
K--y-----och-l-? Koly Vy pochaly? K-l- V- p-c-a-y- ---------------- Koly Vy pochaly?
Kad Jūs beidzāt? К-л--Ви п-ип-----? Коли Ви припинили? К-л- В- п-и-и-и-и- ------------------ Коли Ви припинили? 0
Ko-y -y --ypynyl-? Koly Vy prypynyly? K-l- V- p-y-y-y-y- ------------------ Koly Vy prypynyly?
Kāpēc Jūs pamodāties? Чом--Ви---о---улис-? Чому Ви прокинулися? Ч-м- В- п-о-и-у-и-я- -------------------- Чому Ви прокинулися? 0
C-o-u--y --o-yn-l----? Chomu Vy prokynulysya? C-o-u V- p-o-y-u-y-y-? ---------------------- Chomu Vy prokynulysya?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Чо------ст----------е-? Чому Ви стали вчителем? Ч-м- В- с-а-и в-и-е-е-? ----------------------- Чому Ви стали вчителем? 0
Chom--Vy-st--y----yt-le-? Chomu Vy staly vchytelem? C-o-u V- s-a-y v-h-t-l-m- ------------------------- Chomu Vy staly vchytelem?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Чо------в---- -а-сі? Чому Ви взяли таксі? Ч-м- В- в-я-и т-к-і- -------------------- Чому Ви взяли таксі? 0
C-o-u-Vy-v--a---taks-? Chomu Vy vzyaly taksi? C-o-u V- v-y-l- t-k-i- ---------------------- Chomu Vy vzyaly taksi?
No kurienes jūs atnācāt? З-і-к---- пр-йш--? Звідки Ви прийшли? З-і-к- В- п-и-ш-и- ------------------ Звідки Ви прийшли? 0
Zvi-k- -y-------hly? Zvidky Vy pryy-shly? Z-i-k- V- p-y-̆-h-y- -------------------- Zvidky Vy pryy̆shly?
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ку-- -и х-ди--? Куди Ви ходили? К-д- В- х-д-л-? --------------- Куди Ви ходили? 0
K-dy V--kho---y? Kudy Vy khodyly? K-d- V- k-o-y-y- ---------------- Kudy Vy khodyly?
Kur Jūs bijāt? Де Ви б---? Де Ви були? Д- В- б-л-? ----------- Де Ви були? 0
De V- -u-y? De Vy buly? D- V- b-l-? ----------- De Vy buly?
Kam tu palīdzēji? Ко-у -и---------/-д-помогла? Кому ти допоміг / допомогла? К-м- т- д-п-м-г / д-п-м-г-а- ---------------------------- Кому ти допоміг / допомогла? 0
K--u t- do--mi- /--o-omohla? Komu ty dopomih / dopomohla? K-m- t- d-p-m-h / d-p-m-h-a- ---------------------------- Komu ty dopomih / dopomohla?
Kam tu rakstīji? К-м---и ---и-ав /-н--и-ал-? Кому ти написав / написала? К-м- т- н-п-с-в / н-п-с-л-? --------------------------- Кому ти написав / написала? 0
K-mu-ty-napy--v-/--ap--a-a? Komu ty napysav / napysala? K-m- t- n-p-s-v / n-p-s-l-? --------------------------- Komu ty napysav / napysala?
Kam tu atbildēji? Ко-- -и--------- - в-дп--і--? Кому ти відповів / відповіла? К-м- т- в-д-о-і- / в-д-о-і-а- ----------------------------- Кому ти відповів / відповіла? 0
Ko-- ty-v-d-o--v-----dpov-la? Komu ty vidpoviv / vidpovila? K-m- t- v-d-o-i- / v-d-o-i-a- ----------------------------- Komu ty vidpoviv / vidpovila?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..