Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   de Fragen – Vergangenheit 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [sechsundachtzig]

Fragen – Vergangenheit 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Welc-- Kr-w--te ---t d- ge-ra---? Welche Krawatte hast du getragen? W-l-h- K-a-a-t- h-s- d- g-t-a-e-? --------------------------------- Welche Krawatte hast du getragen? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? W-l---s---t- h-st d- --k--ft? Welches Auto hast du gekauft? W-l-h-s A-t- h-s- d- g-k-u-t- ----------------------------- Welches Auto hast du gekauft? 0
Kādu avīzi tu abonēji? W--c-- -ei---g has--du --o-ni-rt? Welche Zeitung hast du abonniert? W-l-h- Z-i-u-g h-s- d- a-o-n-e-t- --------------------------------- Welche Zeitung hast du abonniert? 0
Ko Jūs redzējāt? W-- haben -ie-ge-ehe-? Wen haben Sie gesehen? W-n h-b-n S-e g-s-h-n- ---------------------- Wen haben Sie gesehen? 0
Ko Jūs satikāt? W---hab----i--get-of---? Wen haben Sie getroffen? W-n h-b-n S-e g-t-o-f-n- ------------------------ Wen haben Sie getroffen? 0
Ko Jūs atpazināt? Wen -a--- Sie---kan--? Wen haben Sie erkannt? W-n h-b-n S-e e-k-n-t- ---------------------- Wen haben Sie erkannt? 0
Kad Jūs piecēlāties? W-nn--ind Si--aufge--a-d-n? Wann sind Sie aufgestanden? W-n- s-n- S-e a-f-e-t-n-e-? --------------------------- Wann sind Sie aufgestanden? 0
Kad Jūs sākāt? Wann haben-S----e-onnen? Wann haben Sie begonnen? W-n- h-b-n S-e b-g-n-e-? ------------------------ Wann haben Sie begonnen? 0
Kad Jūs beidzāt? Wan- h---n-Si- ---g-hör-? Wann haben Sie aufgehört? W-n- h-b-n S-e a-f-e-ö-t- ------------------------- Wann haben Sie aufgehört? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? W---m-si-d S-e-auf-e---h-? Warum sind Sie aufgewacht? W-r-m s-n- S-e a-f-e-a-h-? -------------------------- Warum sind Sie aufgewacht? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Wa----s-n----e----rer--ewo-d-n? Warum sind Sie Lehrer geworden? W-r-m s-n- S-e L-h-e- g-w-r-e-? ------------------------------- Warum sind Sie Lehrer geworden? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Wa-u- ------S-- -in ---i--e--mm--? Warum haben Sie ein Taxi genommen? W-r-m h-b-n S-e e-n T-x- g-n-m-e-? ---------------------------------- Warum haben Sie ein Taxi genommen? 0
No kurienes jūs atnācāt? Wohe--s-nd-Si- gekom---? Woher sind Sie gekommen? W-h-r s-n- S-e g-k-m-e-? ------------------------ Woher sind Sie gekommen? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Wo-i- ---d Sie --gan-e-? Wohin sind Sie gegangen? W-h-n s-n- S-e g-g-n-e-? ------------------------ Wohin sind Sie gegangen? 0
Kur Jūs bijāt? W- -i-d--ie ge-ese-? Wo sind Sie gewesen? W- s-n- S-e g-w-s-n- -------------------- Wo sind Sie gewesen? 0
Kam tu palīdzēji? W-m -as--du-g---lfen? Wem hast du geholfen? W-m h-s- d- g-h-l-e-? --------------------- Wem hast du geholfen? 0
Kam tu rakstīji? W-- --s--d--ge---r-e---? Wem hast du geschrieben? W-m h-s- d- g-s-h-i-b-n- ------------------------ Wem hast du geschrieben? 0
Kam tu atbildēji? We--h-st-du-g-an-w-rt--? Wem hast du geantwortet? W-m h-s- d- g-a-t-o-t-t- ------------------------ Wem hast du geantwortet? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..