Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ro Întrebări – Trecut 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [optzeci şi şase]

Întrebări – Trecut 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Ce -ra-at---- pu--at? C- c------ a- p------ C- c-a-a-ă a- p-r-a-? --------------------- Ce cravată ai purtat? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ce--a-ină--i--u--ă---? C- m----- a- c-------- C- m-ş-n- a- c-m-ă-a-? ---------------------- Ce maşină ai cumpărat? 0
Kādu avīzi tu abonēji? La----rev-st- ----i-a-on-t? L- c- r------ t---- a------ L- c- r-v-s-ă t---i a-o-a-? --------------------------- La ce revistă te-ai abonat? 0
Ko Jūs redzējāt? P--c--e ----vă---? P- c--- a-- v----- P- c-n- a-i v-z-t- ------------------ Pe cine aţi văzut? 0
Ko Jūs satikāt? C- --------ţi înt-l-i-? C- c--- v---- î-------- C- c-n- v-a-i î-t-l-i-? ----------------------- Cu cine v-aţi întâlnit? 0
Ko Jūs atpazināt? P-----e -ţi re-un-s-ut? P- c--- a-- r---------- P- c-n- a-i r-c-n-s-u-? ----------------------- Pe cine aţi recunoscut? 0
Kad Jūs piecēlāties? C--- v-aţi--r-z-t? C--- v---- t------ C-n- v-a-i t-e-i-? ------------------ Când v-aţi trezit? 0
Kad Jūs sākāt? Cân- -ţ--î--ep--? C--- a-- î------- C-n- a-i î-c-p-t- ----------------- Când aţi început? 0
Kad Jūs beidzāt? Când v-a-------t? C--- v---- o----- C-n- v-a-i o-r-t- ----------------- Când v-aţi oprit? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? D- -e-v---i -re---? D- c- v---- t------ D- c- v-a-i t-e-i-? ------------------- De ce v-aţi trezit? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? De -e--ţi--eve-i--pr--e-or? D- c- a-- d------ p-------- D- c- a-i d-v-n-t p-o-e-o-? --------------------------- De ce aţi devenit profesor? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? De -e---- -ua- -n---xi? D- c- a-- l--- u- t---- D- c- a-i l-a- u- t-x-? ----------------------- De ce aţi luat un taxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? De-u--e-------nit? D- u--- a-- v----- D- u-d- a-i v-n-t- ------------------ De unde aţi venit? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? U-d- --- ----? U--- a-- m---- U-d- a-i m-r-? -------------- Unde aţi mers? 0
Kur Jūs bijāt? U------i -os-? U--- a-- f---- U-d- a-i f-s-? -------------- Unde aţi fost? 0
Kam tu palīdzēji? C---i-ai--jutat? C-- i--- a------ C-i i-a- a-u-a-? ---------------- Cui i-ai ajutat? 0
Kam tu rakstīji? C-- --a- ----s? C-- i--- s----- C-i i-a- s-r-s- --------------- Cui i-ai scris? 0
Kam tu atbildēji? C-i ---- r--puns? C-- i--- r------- C-i i-a- r-s-u-s- ----------------- Cui i-ai răspuns? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..