Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   da Spørgsmål – datid 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [seksogfirs]

Spørgsmål – datid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Hvil--t sli----a---u-h-f--på? H------ s---- h-- d- h--- p-- H-i-k-t s-i-s h-r d- h-f- p-? ----------------------------- Hvilket slips har du haft på? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? H--lke- bil-ha---u----t? H------ b-- h-- d- k---- H-i-k-n b-l h-r d- k-b-? ------------------------ Hvilken bil har du købt? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Hv----n -vi--h------ha-t a-onnem-nt p-? H------ a--- h-- d- h--- a--------- p-- H-i-k-n a-i- h-r d- h-f- a-o-n-m-n- p-? --------------------------------------- Hvilken avis har du haft abonnement på? 0
Ko Jūs redzējāt? Hv-m h-r ----e-? H--- h-- d- s--- H-e- h-r d- s-t- ---------------- Hvem har du set? 0
Ko Jūs satikāt? Hv-m-h-r--u--ø-t? H--- h-- d- m---- H-e- h-r d- m-d-? ----------------- Hvem har du mødt? 0
Ko Jūs atpazināt? H--m h-r-du-g-nkendt? H--- h-- d- g-------- H-e- h-r d- g-n-e-d-? --------------------- Hvem har du genkendt? 0
Kad Jūs piecēlāties? H------ --od-du---? H------ s--- d- o-- H-o-n-r s-o- d- o-? ------------------- Hvornår stod du op? 0
Kad Jūs sākāt? Hvorn-r-b-g-n-te --? H------ b------- d-- H-o-n-r b-g-n-t- d-? -------------------- Hvornår begyndte du? 0
Kad Jūs beidzāt? Hvo-----h--dt--- -p? H------ h---- d- o-- H-o-n-r h-l-t d- o-? -------------------- Hvornår holdt du op? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? H--rfo--vå-nede -u? H------ v------ d-- H-o-f-r v-g-e-e d-? ------------------- Hvorfor vågnede du? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Hv-rfo- er-d-----ve------r? H------ e- d- b----- l----- H-o-f-r e- d- b-e-e- l-r-r- --------------------------- Hvorfor er du blevet lærer? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Hvor-or--ar du-tag-t en t---? H------ h-- d- t---- e- t---- H-o-f-r h-r d- t-g-t e- t-x-? ----------------------------- Hvorfor har du taget en taxa? 0
No kurienes jūs atnācāt? H-o- er-d- ko--e- --a? H--- e- d- k----- f--- H-o- e- d- k-m-e- f-a- ---------------------- Hvor er du kommet fra? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? H-o- -r----gået he-? H--- e- d- g--- h--- H-o- e- d- g-e- h-n- -------------------- Hvor er du gået hen? 0
Kur Jūs bijāt? Hvo- har--u v-ret? H--- h-- d- v----- H-o- h-r d- v-r-t- ------------------ Hvor har du været? 0
Kam tu palīdzēji? Hvem --r--u-----p--? H--- h-- d- h------- H-e- h-r d- h-u-p-t- -------------------- Hvem har du hjulpet? 0
Kam tu rakstīji? H----ha---- s-re-et ti-? H--- h-- d- s------ t--- H-e- h-r d- s-r-v-t t-l- ------------------------ Hvem har du skrevet til? 0
Kam tu atbildēji? H--m -a---- -va-et? H--- h-- d- s------ H-e- h-r d- s-a-e-? ------------------- Hvem har du svaret? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..