Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sl Vprašanja – preteklost 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [šestinosemdeset]

Vprašanja – preteklost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Ka---- -r--a-- ---im--(a- n---eb-? K----- k------ s- i------ n- s---- K-k-n- k-a-a-o s- i-e-(-) n- s-b-? ---------------------------------- Kakšno kravato si imel(a) na sebi? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ka-š-n a-t- -i kupil--)? K----- a--- s- k-------- K-k-e- a-t- s- k-p-l-a-? ------------------------ Kakšen avto si kupil(a)? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Ka---n č-s-pis -- na--či--a)? K----- č------ s- n---------- K-k-e- č-s-p-s s- n-r-č-l-a-? ----------------------------- Kakšen časopis si naročil(a)? 0
Ko Jūs redzējāt? Koga --- --del-? K--- s-- v------ K-g- s-e v-d-l-? ---------------- Koga ste videli? 0
Ko Jūs satikāt? K--a --e-----a--? K--- s-- s------- K-g- s-e s-e-a-i- ----------------- Koga ste srečali? 0
Ko Jūs atpazināt? K--a--t- p----znal-? K--- s-- p---------- K-g- s-e p-e-o-n-l-? -------------------- Koga ste prepoznali? 0
Kad Jūs piecēlāties? Kd-j ste -stal-? K--- s-- v------ K-a- s-e v-t-l-? ---------------- Kdaj ste vstali? 0
Kad Jūs sākāt? Kd-j--t---ače--? K--- s-- z------ K-a- s-e z-č-l-? ---------------- Kdaj ste začeli? 0
Kad Jūs beidzāt? K--j-s---k--čal-? K--- s-- k------- K-a- s-e k-n-a-i- ----------------- Kdaj ste končali? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Z-k---ste s---budi--? Z---- s-- s- z------- Z-k-j s-e s- z-u-i-i- --------------------- Zakaj ste se zbudili? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Zakaj--te posta---u-it-l-? Z---- s-- p------ u------- Z-k-j s-e p-s-a-i u-i-e-j- -------------------------- Zakaj ste postali učitelj? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Zakaj ste vzeli -a---? Z---- s-- v---- t----- Z-k-j s-e v-e-i t-k-i- ---------------------- Zakaj ste vzeli taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? O--od---e--ri--i? O---- s-- p------ O-k-d s-e p-i-l-? ----------------- Odkod ste prišli? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ka---te-šli? K-- s-- š--- K-m s-e š-i- ------------ Kam ste šli? 0
Kur Jūs bijāt? K-- s-e-bili? K-- s-- b---- K-e s-e b-l-? ------------- Kje ste bili? 0
Kam tu palīdzēji? K--u-si--omag-l--)? K--- s- p---------- K-m- s- p-m-g-l-a-? ------------------- Komu si pomagal(a)? 0
Kam tu rakstīji? K--- si-pi--l---? K--- s- p-------- K-m- s- p-s-l-a-? ----------------- Komu si pisal(a)? 0
Kam tu atbildēji? Komu--------voril(a-? K--- s- o------------ K-m- s- o-g-v-r-l-a-? --------------------- Komu si odgovoril(a)? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..