Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   be Пытанні – прошлы час 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [восемдзесят шэсць]

86 [vosemdzesyat shests’]

Пытанні – прошлы час 2

[Pytannі – proshly chas 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Які-н--т-б----- гал-шт-к? Я-- н- т--- б-- г-------- Я-і н- т-б- б-ў г-л-ш-у-? ------------------------- Які на табе быў гальштук? 0
Y-k- n--tab- -y- g-l’s-t-k? Y--- n- t--- b-- g--------- Y-k- n- t-b- b-u g-l-s-t-k- --------------------------- Yakі na tabe byu gal’shtuk?
Kādu mašīnu tu nopirki? Як---ўт-ма--л------уп-ў? Я-- а--------- т- к----- Я-і а-т-м-б-л- т- к-п-ў- ------------------------ Які аўтамабіль ты купіў? 0
Y-k- --t---bі-’-ty ku---? Y--- a--------- t- k----- Y-k- a-t-m-b-l- t- k-p-u- ------------------------- Yakі autamabіl’ ty kupіu?
Kādu avīzi tu abonēji? Н---кую--а-е-------а-піс-ў--? Н- я--- г----- т- п---------- Н- я-у- г-з-т- т- п-д-і-а-с-? ----------------------------- На якую газету ты падпісаўся? 0
Na---ku-u ga-etu-ty p-------sy-? N- y----- g----- t- p----------- N- y-k-y- g-z-t- t- p-d-і-a-s-a- -------------------------------- Na yakuyu gazetu ty padpіsausya?
Ko Jūs redzējāt? К-----ы -бачыл-? К--- В- ў------- К-г- В- ў-а-ы-і- ---------------- Каго Вы ўбачылі? 0
K-go -y u--chy--? K--- V- u-------- K-g- V- u-a-h-l-? ----------------- Kago Vy ubachylі?
Ko Jūs satikāt? Каго Вы-с--трэ-і? К--- В- с-------- К-г- В- с-с-р-л-? ----------------- Каго Вы сустрэлі? 0
Kag- Vy-----r-lі? K--- V- s-------- K-g- V- s-s-r-l-? ----------------- Kago Vy sustrelі?
Ko Jūs atpazināt? К-г------------? К--- В- п------- К-г- В- п-з-а-і- ---------------- Каго Вы пазналі? 0
Ka-o--y pa-n-lі? K--- V- p------- K-g- V- p-z-a-і- ---------------- Kago Vy paznalі?
Kad Jūs piecēlāties? К-лі -ы-ўста-і? К--- В- ў------ К-л- В- ў-т-л-? --------------- Калі Вы ўсталі? 0
Kalі----u-t-lі? K--- V- u------ K-l- V- u-t-l-? --------------- Kalі Vy ustalі?
Kad Jūs sākāt? К-л- В------л-? К--- В- п------ К-л- В- п-ч-л-? --------------- Калі Вы пачалі? 0
Ka-і -y-p-cha--? K--- V- p------- K-l- V- p-c-a-і- ---------------- Kalі Vy pachalі?
Kad Jūs beidzāt? К--і Вы -а-о-чыл-? К--- В- з--------- К-л- В- з-к-н-ы-і- ------------------ Калі Вы закончылі? 0
Kal--Vy-z--on---lі? K--- V- z---------- K-l- V- z-k-n-h-l-? ------------------- Kalі Vy zakonchylі?
Kāpēc Jūs pamodāties? Чам- Вы пр-ч--л-с-? Ч--- В- п---------- Ч-м- В- п-а-н-л-с-? ------------------- Чаму Вы прачнуліся? 0
C--m---y --a-hnu-іsy-? C---- V- p------------ C-a-u V- p-a-h-u-і-y-? ---------------------- Chamu Vy prachnulіsya?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Ч--- -ы---ал- на-т---іка-? Ч--- В- с---- н----------- Ч-м- В- с-а-і н-с-а-н-к-м- -------------------------- Чаму Вы сталі настаўнікам? 0
C---u--- -ta-- n-st---і--m? C---- V- s---- n----------- C-a-u V- s-a-і n-s-a-n-k-m- --------------------------- Chamu Vy stalі nastaunіkam?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Ча-у-В- ---л- -а-с-? Ч--- В- ў---- т----- Ч-м- В- ў-я-і т-к-і- -------------------- Чаму Вы ўзялі таксі? 0
C---u ----z-a-і-t----? C---- V- u----- t----- C-a-u V- u-y-l- t-k-і- ---------------------- Chamu Vy uzyalі taksі?
No kurienes jūs atnācāt? Адк--- -----ыйшлі? А----- В- п------- А-к-л- В- п-ы-ш-і- ------------------ Адкуль Вы прыйшлі? 0
A-k--’ -- -----hlі? A----- V- p-------- A-k-l- V- p-y-s-l-? ------------------- Adkul’ Vy pryyshlі?
Uz kurieni jūs aizgājāt? К--ы--ы п--ш-і? К--- В- п------ К-д- В- п-й-л-? --------------- Куды Вы пайшлі? 0
K-d--Vy-pa-s---? K--- V- p------- K-d- V- p-y-h-і- ---------------- Kudy Vy payshlі?
Kur Jūs bijāt? Дзе-Вы был-? Д-- В- б---- Д-е В- б-л-? ------------ Дзе Вы былі? 0
Dz- -y by-і? D-- V- b---- D-e V- b-l-? ------------ Dze Vy bylі?
Kam tu palīdzēji? Ка-у-ты-дап-мо-? К--- т- д------- К-м- т- д-п-м-г- ---------------- Каму ты дапамог? 0
K--- ---da-a-o-? K--- t- d------- K-m- t- d-p-m-g- ---------------- Kamu ty dapamog?
Kam tu rakstīji? К--у--ы----іс--? К--- т- н------- К-м- т- н-п-с-ў- ---------------- Каму ты напісаў? 0
K-m- -y---pі---? K--- t- n------- K-m- t- n-p-s-u- ---------------- Kamu ty napіsau?
Kam tu atbildēji? К-м---- -дк--аў? К--- т- а------- К-м- т- а-к-з-ў- ---------------- Каму ты адказаў? 0
K-mu t--ad-a-a-? K--- t- a------- K-m- t- a-k-z-u- ---------------- Kamu ty adkazau?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..