Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   cs Otázky – minulý čas 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osmdesát šest]

Otázky – minulý čas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? J--o--kr-v-tu-j-i--ěl-na --bě? J---- k------ j-- m-- n- s---- J-k-u k-a-a-u j-i m-l n- s-b-? ------------------------------ Jakou kravatu jsi měl na sobě? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? J-k- a--o --s----------------a? J--- a--- s-- k----- / k------- J-k- a-t- s-s k-u-i- / k-u-i-a- ------------------------------- Jaké auto sis koupil / koupila? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Kt-ré nov-ny-sis předpla--- / předpl-ti--? K---- n----- s-- p--------- / p----------- K-e-é n-v-n- s-s p-e-p-a-i- / p-e-p-a-i-a- ------------------------------------------ Které noviny sis předplatil / předplatila? 0
Ko Jūs redzējāt? K-h--js-e v-d-l-/--i-ěla? K--- j--- v---- / v------ K-h- j-t- v-d-l / v-d-l-? ------------------------- Koho jste viděl / viděla? 0
Ko Jūs satikāt? Koho--ste----k---- p----la? K--- j--- p----- / p------- K-h- j-t- p-t-a- / p-t-a-a- --------------------------- Koho jste potkal / potkala? 0
Ko Jūs atpazināt? K-------- poz-a- /-po-na-a? K--- j--- p----- / p------- K-h- j-t- p-z-a- / p-z-a-a- --------------------------- Koho jste poznal / poznala? 0
Kad Jūs piecēlāties? Kdy-jste-------l /-vstáva--? K-- j--- v------ / v-------- K-y j-t- v-t-v-l / v-t-v-l-? ---------------------------- Kdy jste vstával / vstávala? 0
Kad Jūs sākāt? Kd- j--e-z---l - -ača--? K-- j--- z---- / z------ K-y j-t- z-č-l / z-č-l-? ------------------------ Kdy jste začal / začala? 0
Kad Jūs beidzāt? K---js-e skon--l-/ s-o----a? K-- j--- s------ / s-------- K-y j-t- s-o-č-l / s-o-č-l-? ---------------------------- Kdy jste skončil / skončila? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? P--č---t- -e-vzbudi- - ----d--a? P--- j--- s- v------ / v-------- P-o- j-t- s- v-b-d-l / v-b-d-l-? -------------------------------- Proč jste se vzbudil / vzbudila? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? P----jste-se----l-/ s---a -č---le- / -či-e----? P--- j--- s- s--- / s---- u------- / u--------- P-o- j-t- s- s-a- / s-a-a u-i-e-e- / u-i-e-k-u- ----------------------------------------------- Proč jste se stal / stala učitelem / učitelkou? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Pr-- --t---i vz-l --v---a--ax-? P--- j--- s- v--- / v---- t---- P-o- j-t- s- v-a- / v-a-a t-x-? ------------------------------- Proč jste si vzal / vzala taxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? O---d -s---při-e--/ ------? O---- j--- p----- / p------ O-k-d j-t- p-i-e- / p-i-l-? --------------------------- Odkud jste přišel / přišla? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K-- -s-e -e- --š-a? K-- j--- š-- / š--- K-m j-t- š-l / š-a- ------------------- Kam jste šel / šla? 0
Kur Jūs bijāt? K-e -----by- /---la? K-- j--- b-- / b---- K-e j-t- b-l / b-l-? -------------------- Kde jste byl / byla? 0
Kam tu palīdzēji? Kom- -----o---l / -o---l-? K--- j-- p----- / p------- K-m- j-i p-m-h- / p-m-h-a- -------------------------- Komu jsi pomohl / pomohla? 0
Kam tu rakstīji? K-m- j-- -----l - n--s-l-? K--- j-- n----- / n------- K-m- j-i n-p-a- / n-p-a-a- -------------------------- Komu jsi napsal / napsala? 0
Kam tu atbildēji? K-m- j-i od-o-ě----------věděl-? K--- j-- o-------- / o---------- K-m- j-i o-p-v-d-l / o-p-v-d-l-? -------------------------------- Komu jsi odpověděl / odpověděla? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..