Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ja 質問―過去形2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [八十六]

86 [Yasoroku]

質問―過去形2

[shitsumon ― kako katachi 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? あなたは どんな ネクタイを して いたの です か ? 0
a---- w- ---'na nek-ta--o--h--e--ta-n-d--- -a? anata wa don'na nekutai o shite ita nodesu ka? a-a-a w- d-n-n- n-k-t-i o s-i-e i-a n-d-s- k-? ---------------------------------------------- anata wa don'na nekutai o shite ita nodesu ka?
Kādu mašīnu tu nopirki? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? あなたは どんな 車を 買ったの です か ? 0
a---a -- d--'na k-r-ma o-ka----nodes----? anata wa don'na kuruma o katta nodesu ka? a-a-a w- d-n-n- k-r-m- o k-t-a n-d-s- k-? ----------------------------------------- anata wa don'na kuruma o katta nodesu ka?
Kādu avīzi tu abonēji? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? あなたは 何の 新聞を 定期購読したの です か ? 0
a---a-wa -a-i--o -h----- - -e-ki-k-d----s---a -ode-u--a? anata wa nani no shinbun o teiki kōdoku shita nodesu ka? a-a-a w- n-n- n- s-i-b-n o t-i-i k-d-k- s-i-a n-d-s- k-? -------------------------------------------------------- anata wa nani no shinbun o teiki kōdoku shita nodesu ka?
Ko Jūs redzējāt? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 誰を 見かけました か ? 0
d-r--- -ika--m-----a-ka? dare o mikakemashita ka? d-r- o m-k-k-m-s-i-a k-? ------------------------ dare o mikakemashita ka?
Ko Jūs satikāt? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 誰に 会いました か ? 0
dare n---im-----a -a? dare ni aimashita ka? d-r- n- a-m-s-i-a k-? --------------------- dare ni aimashita ka?
Ko Jūs atpazināt? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 誰か 見覚えの ある人は いました か ? 0
d--ek--miob---n---r- h----wa------ita--a? dareka mioboe no aru hito wa imashita ka? d-r-k- m-o-o- n- a-u h-t- w- i-a-h-t- k-? ----------------------------------------- dareka mioboe no aru hito wa imashita ka?
Kad Jūs piecēlāties? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 何時に 起きました か ? 0
nan-i n--o---a-h-t- --? nanji ni okimashita ka? n-n-i n- o-i-a-h-t- k-? ----------------------- nanji ni okimashita ka?
Kad Jūs sākāt? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? いつ 始めました か ? 0
i--- -------as--t- --? itsu hajimemashita ka? i-s- h-j-m-m-s-i-a k-? ---------------------- itsu hajimemashita ka?
Kad Jūs beidzāt? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? いつ 中止しました か ? 0
itsu c--sh--shima----- -a? itsu chūshi shimashita ka? i-s- c-ū-h- s-i-a-h-t- k-? -------------------------- itsu chūshi shimashita ka?
Kāpēc Jūs pamodāties? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? なぜ 目を 覚ましたの です か ? 0
na-- m--- sa---hit--nodes- k-? naze me o samashita nodesu ka? n-z- m- o s-m-s-i-a n-d-s- k-? ------------------------------ naze me o samashita nodesu ka?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? なぜ 教師に なったの です か ? 0
na-- k---hi--i-n--ta-no-----k-? naze kyōshi ni natta nodesu ka? n-z- k-ō-h- n- n-t-a n-d-s- k-? ------------------------------- naze kyōshi ni natta nodesu ka?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? なぜ タクシーで 行ったの です か ? 0
na-e-t-kus-ī-d- ----a--a -ode-u -a? naze takushī de okonatta nodesu ka? n-z- t-k-s-ī d- o-o-a-t- n-d-s- k-? ----------------------------------- naze takushī de okonatta nodesu ka?
No kurienes jūs atnācāt? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? どちらから お越しです か ? 0
d-c---- k-r--o-o--ide-u k-? dochira kara okoshidesu ka? d-c-i-a k-r- o-o-h-d-s- k-? --------------------------- dochira kara okoshidesu ka?
Uz kurieni jūs aizgājāt? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? どちらへ 行かれたの です か ? 0
do--i---e -k- r-t- n-d-s---a? dochira e ika reta nodesu ka? d-c-i-a e i-a r-t- n-d-s- k-? ----------------------------- dochira e ika reta nodesu ka?
Kur Jūs bijāt? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? どこに いたの です か ? 0
do-o-i---- n-de-u -a? dokoni ita nodesu ka? d-k-n- i-a n-d-s- k-? --------------------- dokoni ita nodesu ka?
Kam tu palīdzēji? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? あなたは 誰を 手助け したの です か ? 0
an---h-d--- - tedasu-- s-i-a-n--esu --? anatahadare o tedasuke shita nodesu ka? a-a-a-a-a-e o t-d-s-k- s-i-a n-d-s- k-? --------------------------------------- anatahadare o tedasuke shita nodesu ka?
Kam tu rakstīji? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? あなたは 誰宛に 手紙を 書いたの です か ? 0
a-a-a-adar- at--ni ----m----k-i-a no-es- -a? anatahadare ate ni tegami o kaita nodesu ka? a-a-a-a-a-e a-e n- t-g-m- o k-i-a n-d-s- k-? -------------------------------------------- anatahadare ate ni tegami o kaita nodesu ka?
Kam tu atbildēji? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? あなたは 誰に 返事を したの です か ? 0
a-a-a------ n----nj- - s-i-- -ode-- k-? anatahadare ni henji o shita nodesu ka? a-a-a-a-a-e n- h-n-i o s-i-a n-d-s- k-? --------------------------------------- anatahadare ni henji o shita nodesu ka?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..