Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sr Питати – прошлост 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [осамдесет и шест]

86 [osamdeset i šest]

Питати – прошлост 2

Pitati – prošlost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Ко-- -рав-ту -и но-и- ---о-и-а? К___ к______ с_ н____ / н______ К-ј- к-а-а-у с- н-с-о / н-с-л-? ------------------------------- Коју кравату си носио / носила? 0
Koj--k-----u si n-s-- ---o--l-? K___ k______ s_ n____ / n______ K-j- k-a-a-u s- n-s-o / n-s-l-? ------------------------------- Koju kravatu si nosio / nosila?
Kādu mašīnu tu nopirki? Ко-и-а-т--си -у--- / -у---а? К___ а___ с_ к____ / к______ К-ј- а-т- с- к-п-о / к-п-л-? ---------------------------- Који ауто си купио / купила? 0
K--i-a--- s--k-----/ --pil-? K___ a___ s_ k____ / k______ K-j- a-t- s- k-p-o / k-p-l-? ---------------------------- Koji auto si kupio / kupila?
Kādu avīzi tu abonēji? На --ј--нов--- -и-п-етпла--н-/ пре--л-ћ---? Н_ к___ н_____ с_ п_________ / п___________ Н- к-ј- н-в-н- с- п-е-п-а-е- / п-е-п-а-е-а- ------------------------------------------- На које новине си претплаћен / претплаћена? 0
N- ko-e-n--i-e -i-pre-p--ć-n / p-e----c-e--? N_ k___ n_____ s_ p_________ / p___________ N- k-j- n-v-n- s- p-e-p-a-́-n / p-e-p-a-́-n-? --------------------------------------------- Na koje novine si pretplaćen / pretplaćena?
Ko Jūs redzējāt? Ког----е вид--и? К___ с__ в______ К-г- с-е в-д-л-? ---------------- Кога сте видели? 0
Ko-a s-e-----l-? K___ s__ v______ K-g- s-e v-d-l-? ---------------- Koga ste videli?
Ko Jūs satikāt? К----с----ре--? К___ с__ с_____ К-г- с-е с-е-и- --------------- Кога сте срели? 0
K-ga-ste-sr---? K___ s__ s_____ K-g- s-e s-e-i- --------------- Koga ste sreli?
Ko Jūs atpazināt? Ког----е-п--п-зн-л-? К___ с__ п__________ К-г- с-е п-е-о-н-л-? -------------------- Кога сте препознали? 0
Koga st--pre-o--a-i? K___ s__ p__________ K-g- s-e p-e-o-n-l-? -------------------- Koga ste prepoznali?
Kad Jūs piecēlāties? К--а -----с--ли? К___ с__ у______ К-д- с-е у-т-л-? ---------------- Када сте устали? 0
Kad- -te us-al-? K___ s__ u______ K-d- s-e u-t-l-? ---------------- Kada ste ustali?
Kad Jūs sākāt? Ка-а --е-п--е-и? К___ с__ п______ К-д- с-е п-ч-л-? ---------------- Када сте почели? 0
K--a -te-p--el-? K___ s__ p______ K-d- s-e p-č-l-? ---------------- Kada ste počeli?
Kad Jūs beidzāt? Ка-а -т- -р------? К___ с__ п________ К-д- с-е п-е-т-л-? ------------------ Када сте престали? 0
K-da st--presta-i? K___ s__ p________ K-d- s-e p-e-t-l-? ------------------ Kada ste prestali?
Kāpēc Jūs pamodāties? З------те се-п-об--и-и? З____ с__ с_ п_________ З-ш-о с-е с- п-о-у-и-и- ----------------------- Зашто сте се пробудили? 0
Z--to---- s- p-obud-li? Z____ s__ s_ p_________ Z-š-o s-e s- p-o-u-i-i- ----------------------- Zašto ste se probudili?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? З-------е ---тали-уч----? З____ с__ п______ у______ З-ш-о с-е п-с-а-и у-и-е-? ------------------------- Зашто сте постали учитељ? 0
Z-š----te--os-a-i----telj? Z____ s__ p______ u_______ Z-š-o s-e p-s-a-i u-i-e-j- -------------------------- Zašto ste postali učitelj?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? З---о ст--узе----акс-? З____ с__ у____ т_____ З-ш-о с-е у-е-и т-к-и- ---------------------- Зашто сте узели такси? 0
Z-----s---u-e-i -a---? Z____ s__ u____ t_____ Z-š-o s-e u-e-i t-k-i- ---------------------- Zašto ste uzeli taksi?
No kurienes jūs atnācāt? Одак-- ст---о-ли? О_____ с__ д_____ О-а-л- с-е д-ш-и- ----------------- Одакле сте дошли? 0
O-akl- -t- d-š-i? O_____ s__ d_____ O-a-l- s-e d-š-i- ----------------- Odakle ste došli?
Uz kurieni jūs aizgājāt? Г-- -те-и---? Г__ с__ и____ Г-е с-е и-л-? ------------- Где сте ишли? 0
Gd- ste-----? G__ s__ i____ G-e s-e i-l-? ------------- Gde ste išli?
Kur Jūs bijāt? Г---ст- б-л-? Г__ с__ б____ Г-е с-е б-л-? ------------- Где сте били? 0
Gde--te ----? G__ s__ b____ G-e s-e b-l-? ------------- Gde ste bili?
Kam tu palīdzēji? К-м--с- по--га- - -о-о-л-? К___ с_ п______ / п_______ К-м- с- п-м-г-о / п-м-г-а- -------------------------- Коме си помогао / помогла? 0
K-me-s- ---og---- -om-gla? K___ s_ p______ / p_______ K-m- s- p-m-g-o / p-m-g-a- -------------------------- Kome si pomogao / pomogla?
Kam tu rakstīji? К--е ---п--ао-/ ---ала? К___ с_ п____ / п______ К-м- с- п-с-о / п-с-л-? ----------------------- Коме си писао / писала? 0
Kome--- p--ao-/-p--a--? K___ s_ p____ / p______ K-m- s- p-s-o / p-s-l-? ----------------------- Kome si pisao / pisala?
Kam tu atbildēji? К-м---и--дгов--и- ------вори-а? К___ с_ о________ / о__________ К-м- с- о-г-в-р-о / о-г-в-р-л-? ------------------------------- Коме си одговорио / одговорила? 0
Kome s--odgov--io --od---o----? K___ s_ o________ / o__________ K-m- s- o-g-v-r-o / o-g-v-r-l-? ------------------------------- Kome si odgovorio / odgovorila?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + serbu (1-100) MP3 serbu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..