Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   cs Spojky 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [devadesát sedm]

Spojky 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. U----,--č---i--el-v---r-hrá-. U----- a----- t-------- h---- U-n-l- a-k-l- t-l-v-z-r h-á-. ----------------------------- Usnul, ačkoli televizor hrál. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. Z---a---e-t-- ačk-li-bylo-už---zdě. Z----- j----- a----- b--- u- p----- Z-s-a- j-š-ě- a-k-l- b-l- u- p-z-ě- ----------------------------------- Zůstal ještě, ačkoli bylo už pozdě. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. N-----e---a---l- j--e b-l- dom-u---i. N-------- a----- j--- b--- d--------- N-p-i-e-, a-k-l- j-m- b-l- d-m-u-e-i- ------------------------------------- Nepřišel, ačkoli jsme byli domluveni. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. Televi-or -yl za-nu--.-P-e----u---l. T-------- b-- z------- P----- u----- T-l-v-z-r b-l z-p-u-ý- P-e-t- u-n-l- ------------------------------------ Televizor byl zapnutý. Přesto usnul. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. B--o-už----dě. --e-t- ještě-zů----. B--- u- p----- P----- j---- z------ B-l- u- p-z-ě- P-e-t- j-š-ě z-s-a-. ----------------------------------- Bylo už pozdě. Přesto ještě zůstal. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. Dom-u--l---s-- -e.---e----n---iše-. D-------- j--- s-- P----- n-------- D-m-u-i-i j-m- s-. P-e-t- n-p-i-e-. ----------------------------------- Domluvili jsme se. Přesto nepřišel. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. A-k--i----- -i-i-s-ý--r--az--ř--í --to. A----- n--- ř------- p------ ř--- a---- A-k-l- n-m- ř-d-č-k- p-ů-a-, ř-d- a-t-. --------------------------------------- Ačkoli nemá řidičský průkaz, řídí auto. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. A-koli-j- náledí- -ed- ry---e. A----- j- n------ j--- r------ A-k-l- j- n-l-d-, j-d- r-c-l-. ------------------------------ Ačkoli je náledí, jede rychle. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. A----- j- opil-,---d--n----l-. A----- j- o----- j--- n- k---- A-k-l- j- o-i-ý- j-d- n- k-l-. ------------------------------ Ačkoli je opilý, jede na kole. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. N-m--řid-čský---ůkaz.-Př-s-- j--d- aut-m. N--- ř------- p------ P----- j---- a----- N-m- ř-d-č-k- p-ů-a-. P-e-t- j-z-í a-t-m- ----------------------------------------- Nemá řidičský průkaz. Přesto jezdí autem. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. J--n-ledí--P----o --d- -ychl-. J- n------ P----- j--- r------ J- n-l-d-. P-e-t- j-d- r-c-l-. ------------------------------ Je náledí. Přesto jede rychle. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. J--o----- Přes-o-j-----a-k--e. J- o----- P----- j--- n- k---- J- o-i-ý- P-e-t- j-d- n- k-l-. ------------------------------ Je opilý. Přesto jede na kole. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. Nem-----aj-t žádné----t-,---k--i v-st-do----. N----- n---- ž---- m----- a----- v----------- N-m-ž- n-j-t ž-d-é m-s-o- a-k-l- v-s-u-o-a-a- --------------------------------------------- Nemůže najít žádné místo, ačkoli vystudovala. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. N-jd--k--éka-i, ač-o---má -o-e-t-. N---- k l------ a----- m- b------- N-j-e k l-k-ř-, a-k-l- m- b-l-s-i- ---------------------------------- Nejde k lékaři, ačkoli má bolesti. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. Ku-uje auto--ačk-l- n-má -ád-é-p--íze. K----- a---- a----- n--- ž---- p------ K-p-j- a-t-, a-k-l- n-m- ž-d-é p-n-z-. -------------------------------------- Kupuje auto, ačkoli nemá žádné peníze. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. Vy---do--------est--ne-ůže na--t-ž-d-- -í---. V----------- P----- n----- n---- ž---- m----- V-s-u-o-a-a- P-e-t- n-m-ž- n-j-t ž-d-é m-s-o- --------------------------------------------- Vystudovala. Přesto nemůže najít žádné místo. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. Má b--es-i. Př-st-----d- -----a-i. M- b------- P----- n---- k l------ M- b-l-s-i- P-e-t- n-j-e k l-k-ř-. ---------------------------------- Má bolesti. Přesto nejde k lékaři. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. Nem- ---íz---P----o---puj- -u-o. N--- p------ P----- k----- a---- N-m- p-n-z-. P-e-t- k-p-j- a-t-. -------------------------------- Nemá peníze. Přesto kupuje auto. 0

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…