Он ј- ј-- о----- и--- ј- в-- б--- к----.
Он је још остао, иако је већ било касно. 0 O- j- j-- o----, i--- j- v--́ b--- k----.On j- j-- o----- i--- j- v--- b--- k----.On je još ostao, iako je već bilo kasno.O- j- j-š o-t-o, i-k- j- v-ć b-l- k-s-o.---------------,------------́-----------.
Он ещё остался, несмотря на то, что было уже поздно.
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši.
Он н--- д----- и--- с-- с- д---------.
Он није дошао, иако смо се договорили. 0 O- n--- d----, i--- s-- s- d---------.On n--- d----- i--- s-- s- d---------.On nije došao, iako smo se dogovorili.O- n-j- d-š-o, i-k- s-o s- d-g-v-r-l-.-------------,-----------------------.
Би-- ј- в-- к----. У----- т--- о- ј- ј-- о----.
Било је већ касно. Упркос томе он је још остао. 0 B--- j- v--́ k----. U----- t--- o- j- j-- o----.Bi-- j- v--- k----. U----- t--- o- j- j-- o----.Bilo je već kasno. Uprkos tome on je još ostao.B-l- j- v-ć k-s-o. U-r-o- t-m- o- j- j-š o-t-o.-----------́------.----------------------------.
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca.
Ми с-- с- д---------. У----- т--- о- н--- д----.
Ми смо се договорили. Упркос томе он није дошао. 0 M- s-- s- d---------. U----- t--- o- n--- d----.Mi s-- s- d---------. U----- t--- o- n--- d----.Mi smo se dogovorili. Uprkos tome on nije došao.M- s-o s- d-g-v-r-l-. U-r-o- t-m- o- n-j- d-š-o.--------------------.--------------------------.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca.
Он водит машину, несмотря на то, что у него нет прав.
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri.
Он в--- б--- и--- ј- у---- к------.
Он вози брзо иако је улица клизава. 0 O- v--- b--- i--- j- u---- k------.On v--- b--- i--- j- u---- k------.On vozi brzo iako je ulica klizava.O- v-z- b-z- i-k- j- u-i-a k-i-a-a.----------------------------------.
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Он- н- н----- р---- м---- и--- ј- с--------.
Она не налази радно место иако је студирала. 0 O-- n- n----- r---- m---- i--- j- s--------.On- n- n----- r---- m---- i--- j- s--------.Ona ne nalazi radno mesto iako je studirala.O-a n- n-l-z- r-d-o m-s-o i-k- j- s-u-i-a-a.-------------------------------------------.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Она не может найти работу, несмотря на то, что у неё высшее образование.
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes.
Он- н- и-- л----- и--- и-- б-----.
Она не иде лекару иако има болове. 0 O-- n- i-- l----- i--- i-- b-----.On- n- i-- l----- i--- i-- b-----.Ona ne ide lekaru iako ima bolove.O-a n- i-e l-k-r- i-k- i-a b-l-v-.---------------------------------.
У неё высшее образование. Несмотря на это, она не может найти работу.
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta.
Он- и-- б-----. У----- т--- н- и-- л-----.
Она има болове. Упркос томе не иде лекару. 0 O-- i-- b-----. U----- t--- n- i-- l-----.On- i-- b-----. U----- t--- n- i-- l-----.Ona ima bolove. Uprkos tome ne ide lekaru.O-a i-a b-l-v-. U-r-o- t-m- n- i-e l-k-r-.--------------.--------------------------.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta.
Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem
Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri.
Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika.
Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem.
Viņi, vienkārši, mācas savādāk.
Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda.
Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi.
Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu.
Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus.
Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības.
Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās.
Runāt svešā valodā ir izaicinājums.
Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk.
20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna.
Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē.
Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas.
Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī.
Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši.
Smadzenes gūst labumu no to pieredzes.
Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām.
Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas.
Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām.
60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika.
Viņi var bieži vingrināties.
Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas.
Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību.
Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā.
Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas.
Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…