Било је-в-----с-о--Упрк-с--оме--н----још -с-а-.
Б___ ј_ в__ к_____ У_____ т___ о_ ј_ ј__ о_____
Б-л- ј- в-ћ к-с-о- У-р-о- т-м- о- ј- ј-ш о-т-о-
-----------------------------------------------
Било је већ касно. Упркос томе он је још остао. 0 Bi-o -e--e-́-kasno- --rkos-t-m---- je j-š o---o.B___ j_ v__ k_____ U_____ t___ o_ j_ j__ o_____B-l- j- v-c- k-s-o- U-r-o- t-m- o- j- j-š o-t-o-------------------------------------------------Bilo je već kasno. Uprkos tome on je još ostao.
Он водит машину, несмотря на то, что у него нет прав.
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri.
Он --з- б-зо-------- улица -лиза--.
О_ в___ б___ и___ ј_ у____ к_______
О- в-з- б-з- и-к- ј- у-и-а к-и-а-а-
-----------------------------------
Он вози брзо иако је улица клизава. 0 On ---i brzo-ia-o--- uli-- kl-----.O_ v___ b___ i___ j_ u____ k_______O- v-z- b-z- i-k- j- u-i-a k-i-a-a------------------------------------On vozi brzo iako je ulica klizava.
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Она----н--а-и ---н- ме--о иако је--т---ра-а.
О__ н_ н_____ р____ м____ и___ ј_ с_________
О-а н- н-л-з- р-д-о м-с-о и-к- ј- с-у-и-а-а-
--------------------------------------------
Она не налази радно место иако је студирала. 0 Ona--e n--az---a-n---est- -a-o j--s----ral-.O__ n_ n_____ r____ m____ i___ j_ s_________O-a n- n-l-z- r-d-o m-s-o i-k- j- s-u-i-a-a---------------------------------------------Ona ne nalazi radno mesto iako je studirala.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Она не может найти работу, несмотря на то, что у неё высшее образование.
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes.
Она -е --е-лекару иа---им- б-л--е.
О__ н_ и__ л_____ и___ и__ б______
О-а н- и-е л-к-р- и-к- и-а б-л-в-.
----------------------------------
Она не иде лекару иако има болове. 0 On---e-ide ---a---iako-i-a-bo--v-.O__ n_ i__ l_____ i___ i__ b______O-a n- i-e l-k-r- i-k- i-a b-l-v-.----------------------------------Ona ne ide lekaru iako ima bolove.
Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem
Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri.
Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika.
Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem.
Viņi, vienkārši, mācas savādāk.
Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda.
Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi.
Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu.
Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus.
Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības.
Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās.
Runāt svešā valodā ir izaicinājums.
Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk.
20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna.
Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē.
Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas.
Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī.
Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši.
Smadzenes gūst labumu no to pieredzes.
Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām.
Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas.
Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām.
60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika.
Viņi var bieži vingrināties.
Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas.
Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību.
Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā.
Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas.
Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…