Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   eo Posesivaj pronomoj 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sesdek sep]

Posesivaj pronomoj 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
brilles l- ok-l---r-j la okulvitroj l- o-u-v-t-o- ------------- la okulvitroj 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Li-fo-ges-----a-n--k-lv-t--jn. Li forgesis siajn okulvitrojn. L- f-r-e-i- s-a-n o-u-v-t-o-n- ------------------------------ Li forgesis siajn okulvitrojn. 0
Kur tad ir viņa brilles? Kie do -- -e--s-----n ok-lvi-ro--? Kie do li metis siajn okulvitrojn? K-e d- l- m-t-s s-a-n o-u-v-t-o-n- ---------------------------------- Kie do li metis siajn okulvitrojn? 0
pulkstenis l---o-l-ĝo la horloĝo l- h-r-o-o ---------- la horloĝo 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Lia-horl----di--ktiĝis. Lia horloĝo difektiĝis. L-a h-r-o-o d-f-k-i-i-. ----------------------- Lia horloĝo difektiĝis. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. La h-r-o-o-p--d---s---la m-r-. La horloĝo pendas sur la muro. L- h-r-o-o p-n-a- s-r l- m-r-. ------------------------------ La horloĝo pendas sur la muro. 0
pase l----s-o--o la pasporto l- p-s-o-t- ----------- la pasporto 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Li per--s --a- -a--o-to-. Li perdis sian pasporton. L- p-r-i- s-a- p-s-o-t-n- ------------------------- Li perdis sian pasporton. 0
Kur tad ir viņa pase? K-e-do ----et-s s-an --spo-t--? Kie do li metis sian pasporton? K-e d- l- m-t-s s-a- p-s-o-t-n- ------------------------------- Kie do li metis sian pasporton? 0
viņi – viņu ili-- -lia ili - ilia i-i - i-i- ---------- ili - ilia 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. L---nfa--j----p-v---t-o-i--ia-n --p--r---. La infanoj ne povas trovi siajn gepatrojn. L- i-f-n-j n- p-v-s t-o-i s-a-n g-p-t-o-n- ------------------------------------------ La infanoj ne povas trovi siajn gepatrojn. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Se- j-n--e-as--liaj -e--t-o-! Sed jen venas iliaj gepatroj! S-d j-n v-n-s i-i-j g-p-t-o-! ----------------------------- Sed jen venas iliaj gepatroj! 0
Jūs – Jūsu v----via vi - via v- - v-a -------- vi - via 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? K-a ----s-v-a voja-o, ------o M-l-er? Kia estis via vojaĝo, Sinjoro Müller? K-a e-t-s v-a v-j-ĝ-, S-n-o-o M-l-e-? ------------------------------------- Kia estis via vojaĝo, Sinjoro Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Ki- -st-s-vi--ed---o- ---j-r----ller? Kie estas via edzino, Sinjoro Müller? K-e e-t-s v-a e-z-n-, S-n-o-o M-l-e-? ------------------------------------- Kie estas via edzino, Sinjoro Müller? 0
Jūs – Jūsu vi ---ia vi - via v- - v-a -------- vi - via 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K-- --t-s-via----a--- -in-o-i---Sch----? Kia estis via vojaĝo, Sinjorino Schmidt? K-a e-t-s v-a v-j-ĝ-, S-n-o-i-o S-h-i-t- ---------------------------------------- Kia estis via vojaĝo, Sinjorino Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? K-e--st---v-a -dzo,--i--o-in- S-h-id-? Kie estas via edzo, Sinjorino Schmidt? K-e e-t-s v-a e-z-, S-n-o-i-o S-h-i-t- -------------------------------------- Kie estas via edzo, Sinjorino Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!