Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   cs Přivlastňovací zájmena 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [šedesát sedm]

Přivlastňovací zájmena 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
brilles br-le brýle b-ý-e ----- brýle 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Z-p-m-ěl -v---rýle. Zapomněl své brýle. Z-p-m-ě- s-é b-ý-e- ------------------- Zapomněl své brýle. 0
Kur tad ir viņa brilles? K-ep-k-------e-o--rýle? Kdepak jsou jeho brýle? K-e-a- j-o- j-h- b-ý-e- ----------------------- Kdepak jsou jeho brýle? 0
pulkstenis hod--ky---hodi-y hodinky / hodiny h-d-n-y / h-d-n- ---------------- hodinky / hodiny 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. J--- ---in----sou r-z-ité. Jeho hodinky jsou rozbité. J-h- h-d-n-y j-o- r-z-i-é- -------------------------- Jeho hodinky jsou rozbité. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. H---ny---s- -- --ěn-. Hodiny visí na stěně. H-d-n- v-s- n- s-ě-ě- --------------------- Hodiny visí na stěně. 0
pase p-s pas p-s --- pas 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Zt--til--vů- pa-. Ztratil svůj pas. Z-r-t-l s-ů- p-s- ----------------- Ztratil svůj pas. 0
Kur tad ir viņa pase? K-e-je je-o-pas? Kde je jeho pas? K-e j- j-h- p-s- ---------------- Kde je jeho pas? 0
viņi – viņu ona - -ej- (-v-j-- -vo-e) ona – její (svůj / svoje) o-a – j-j- (-v-j / s-o-e- ------------------------- ona – její (svůj / svoje) 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Ty --t- ne--hou-----t-s-é-r--ič-. Ty děti nemohou najít své rodiče. T- d-t- n-m-h-u n-j-t s-é r-d-č-. --------------------------------- Ty děti nemohou najít své rodiče. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Ale --m--e -řicháze-í -ejic--r-d--e! Ale támhle přicházejí jejich rodiče! A-e t-m-l- p-i-h-z-j- j-j-c- r-d-č-! ------------------------------------ Ale támhle přicházejí jejich rodiče! 0
Jūs – Jūsu V- --V-š /-Va------ůj-/--vo--) Vy – Váš / Vaše (svůj / svoje) V- – V-š / V-š- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ Vy – Váš / Vaše (svůj / svoje) 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? J--- byl--Va-e --st-, ---e Mü-----? Jaká byla Vaše cesta, pane Müllere? J-k- b-l- V-š- c-s-a- p-n- M-l-e-e- ----------------------------------- Jaká byla Vaše cesta, pane Müllere? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? K-- j- V--- ---ž-l--, pan----l---e? Kde je Vaše manželka, pane Müllere? K-e j- V-š- m-n-e-k-, p-n- M-l-e-e- ----------------------------------- Kde je Vaše manželka, pane Müllere? 0
Jūs – Jūsu Vy - V-š - V-----s-ůj /--v---) Vy – Váš / Vaše (svůj / svoje) V- – V-š / V-š- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ Vy – Váš / Vaše (svůj / svoje) 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? J-ká----a-------est-, ------chm--t? Jaká byla Vaše cesta, paní Schmidt? J-k- b-l- V-š- c-s-a- p-n- S-h-i-t- ----------------------------------- Jaká byla Vaše cesta, paní Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Kd- -----š m---e----a-í--ch--d-? Kde je Váš manžel, paní Schmidt? K-e j- V-š m-n-e-, p-n- S-h-i-t- -------------------------------- Kde je Váš manžel, paní Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!