Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   be Прыналежныя займеннікі 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [шэсцьдзесят сем]

67 [shests’dzesyat sem]

Прыналежныя займеннікі 2

[Prynalezhnyya zaymennіkі 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
brilles ак----ы акуляры 0
a------- ak-----y akulyary a-u-y-r- --------
Viņš aizmirsa savas brilles. Ён з---- с--- а------. Ён забыў свае акуляры. 0
E- z---- s--- a-------. En z---- s--- a-------. En zabyu svae akulyary. E- z-b-u s-a- a-u-y-r-. ----------------------.
Kur tad ir viņa brilles? Дз- ж я-- а------? Дзе ж яго акуляры? 0
D-- z- y--- a-------? Dz- z- y--- a-------? Dze zh yago akulyary? D-e z- y-g- a-u-y-r-? --------------------?
pulkstenis га------к гадзіннік 0
g-------- ga------k gadzіnnіk g-d-і-n-k ---------
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Яг- г-------- з-------. Яго гадзіннік зламаўся. 0
Y--- g-------- z--------. Ya-- g-------- z--------. Yago gadzіnnіk zlamausya. Y-g- g-d-і-n-k z-a-a-s-a. ------------------------.
Pulkstenis karājas pie sienas. Га------- в----- н- с----. Гадзіннік вісіць на сцяне. 0
G-------- v-----’ n- s------. Ga------- v------ n- s------. Gadzіnnіk vіsіts’ na stsyane. G-d-і-n-k v-s-t-’ n- s-s-a-e. ----------------’-----------.
pase па----т пашпарт 0
p------- pa-----t pashpart p-s-p-r- --------
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Ён з----- с--- п------. Ён згубіў свой пашпарт. 0
E- z----- s--- p-------. En z----- s--- p-------. En zgubіu svoy pashpart. E- z-u-і- s-o- p-s-p-r-. -----------------------.
Kur tad ir viņa pase? Дз- ж я-- п------? Дзе ж яго пашпарт? 0
D-- z- y--- p-------? Dz- z- y--- p-------? Dze zh yago pashpart? D-e z- y-g- p-s-p-r-? --------------------?
viņi – viņu ян- – іх яны – іх 0
y--- – і-- ya-- – і-h yany – іkh y-n- – і-h -----–----
Bērni nevar atrast savus vecākus. Дз--- н- м----- з------ с---- б------. Дзеці не могуць знайсці сваіх бацькоў. 0
D----- n- m-----’ z------- s----- b---’k--. Dz---- n- m------ z------- s----- b-------. Dzetsі ne moguts’ znaystsі svaіkh bats’kou. D-e-s- n- m-g-t-’ z-a-s-s- s-a-k- b-t-’k-u. ----------------’---------------------’---.
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Ал- в--- і---- і- б-----! Але вось ідуць іх бацькі! 0
A-- v--’ і----’ і-- b---’k-! Al- v--- і----- і-- b------! Ale vos’ іduts’ іkh bats’kі! A-e v-s’ і-u-s’ і-h b-t-’k-! -------’------’---------’--!
Jūs – Jūsu Вы – В-ш Вы – Ваш 0
V- – V--- Vy – V--h Vy – Vash V- – V-s- ---–-----
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Як п------ В--- п------- с----- М----? Як прайшла Ваша паездка, спадар Мюлер? 0
Y-- p------- V---- p------, s----- M-----? Ya- p------- V---- p------- s----- M-----? Yak prayshla Vasha paezdka, spadar Myuler? Y-k p-a-s-l- V-s-a p-e-d-a, s-a-a- M-u-e-? --------------------------,--------------?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Дз- В--- ж----- с----- М----? Дзе Ваша жонка, спадар Мюлер? 0
D-- V---- z-----, s----- M-----? Dz- V---- z------ s----- M-----? Dze Vasha zhonka, spadar Myuler? D-e V-s-a z-o-k-, s-a-a- M-u-e-? ----------------,--------------?
Jūs – Jūsu Вы – В-ш Вы – Ваш 0
V- – V--- Vy – V--h Vy – Vash V- – V-s- ---–-----
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Як п------ В--- п------- с-------- Ш---? Як прайшла Ваша паездка, спадарыня Шміт? 0
Y-- p------- V---- p------, s--------- S----? Ya- p------- V---- p------- s--------- S----? Yak prayshla Vasha paezdka, spadarynya Shmіt? Y-k p-a-s-l- V-s-a p-e-d-a, s-a-a-y-y- S-m-t? --------------------------,-----------------?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Дз- В-- м--- с-------- Ш---? Дзе Ваш муж, спадарыня Шміт? 0
D-- V--- m---, s--------- S----? Dz- V--- m---- s--------- S----? Dze Vash muzh, spadarynya Shmіt? D-e V-s- m-z-, s-a-a-y-y- S-m-t? -------------,-----------------?

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!