Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   hr Posvojne zamjenice 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [šezdeset i sedam]

Posvojne zamjenice 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
brilles na--ale n------ n-o-a-e ------- naočale 0
Viņš aizmirsa savas brilles. On ----abo-------vo-e -ao--le. O- j- z-------- s---- n------- O- j- z-b-r-v-o s-o-e n-o-a-e- ------------------------------ On je zaboravio svoje naočale. 0
Kur tad ir viņa brilles? M---d----- -- na-ča-e? M- g--- s- m- n------- M- g-j- s- m- n-o-a-e- ---------------------- Ma gdje su mu naočale? 0
pulkstenis s-t s-- s-t --- sat 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. N--go----- -- -ok-a-e-. N----- s-- j- p-------- N-e-o- s-t j- p-k-a-e-. ----------------------- Njegov sat je pokvaren. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Sat---si na zi-u. S-- v--- n- z---- S-t v-s- n- z-d-. ----------------- Sat visi na zidu. 0
pase putov--ca p-------- p-t-v-i-a --------- putovnica 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Izgubi- -- svo-- -u-o-----. I------ j- s---- p--------- I-g-b-o j- s-o-u p-t-v-i-u- --------------------------- Izgubio je svoju putovnicu. 0
Kur tad ir viņa pase? G-je -e on-- -j-g-va--ut-vn-c-? G--- j- o--- n------ p--------- G-j- j- o-d- n-e-o-a p-t-v-i-a- ------------------------------- Gdje je onda njegova putovnica? 0
viņi – viņu o-- - -j--ov-- nj-ho-a - n--ho-o o-- – n----- / n------ / n------ o-i – n-i-o- / n-i-o-a / n-i-o-o -------------------------------- oni – njihov / njihova / njihovo 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Dje-a ---mog---aći nj-ho----odit-l--. D---- n- m--- n--- n------ r--------- D-e-a n- m-g- n-ć- n-i-o-e r-d-t-l-e- ------------------------------------- Djeca ne mogu naći njihove roditelje. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. A-i e---nji-----ro--te-ji--o-a--! A-- e-- n------ r-------- d------ A-i e-o n-i-o-i r-d-t-l-i d-l-z-! --------------------------------- Ali evo njihovi roditelji dolaze! 0
Jūs – Jūsu Vi---V-š ---a-a /-V--e V- – V-- / V--- / V--- V- – V-š / V-š- / V-š- ---------------------- Vi – Vaš / Vaša / Vaše 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? K--o j--bi-o -aše------a-je, --spodine Mil-r? K--- j- b--- V--- p--------- g-------- M----- K-k- j- b-l- V-š- p-t-v-n-e- g-s-o-i-e M-l-r- --------------------------------------------- Kako je bilo Vaše putovanje, gospodine Miler? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Gdje -e-V----že-a- -o-pod-ne-Mi-e-? G--- j- V--- ž---- g-------- M----- G-j- j- V-š- ž-n-, g-s-o-i-e M-l-r- ----------------------------------- Gdje je Vaša žena, gospodine Miler? 0
Jūs – Jūsu Vi –-Va- / -a-- /--a-e V- – V-- / V--- / V--- V- – V-š / V-š- / V-š- ---------------------- Vi – Vaš / Vaša / Vaše 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K--o-je ---- V--- -u-o--nj-----s-o---S-hm-dt? K--- j- b--- V--- p--------- g------ S------- K-k- j- b-l- V-š- p-t-v-n-e- g-s-o-o S-h-i-t- --------------------------------------------- Kako je bilo Vaše putovanje, gospođo Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? G-je je V-š muž, --spo-o--c-m--t? G--- j- V-- m--- g------ S------- G-j- j- V-š m-ž- g-s-o-o S-h-i-t- --------------------------------- Gdje je Vaš muž, gospođo Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!