Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   kk Possessive pronouns 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [алпыс жеті]

67 [alpıs jeti]

Possessive pronouns 2

[Täweldik esimdigi 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
brilles К-з-лд-рік К--------- К-з-л-і-і- ---------- Көзілдірік 0
K---l----k K--------- K-z-l-i-i- ---------- Közildirik
Viņš aizmirsa savas brilles. Ол ө--н-ң --зі-д-рі--- ұм-т-п ----і. О- ө----- к----------- ұ----- к----- О- ө-і-і- к-з-л-і-і-і- ұ-ы-ы- к-т-і- ------------------------------------ Ол өзінің көзілдірігін ұмытып кетті. 0
O- öz---- -özil---i--- um-t-p-ke---. O- ö----- k----------- u----- k----- O- ö-i-i- k-z-l-i-i-i- u-ı-ı- k-t-i- ------------------------------------ Ol öziniñ közildirigin umıtıp ketti.
Kur tad ir viņa brilles? О--- к-з-л----гі----д- ----? О--- к---------- қ---- е---- О-ы- к-з-л-і-і-і қ-й-а е-е-? ---------------------------- Оның көзілдірігі қайда екен? 0
O--ñ k-zil-i-i-- ---da e-e-? O--- k---------- q---- e---- O-ı- k-z-l-i-i-i q-y-a e-e-? ---------------------------- Onıñ közildirigi qayda eken?
pulkstenis с-ғ-т с---- с-ғ-т ----- сағат 0
sa--t s---- s-ğ-t ----- sağat
Viņa pulkstenis ir sabojājies. О--ң---ға-ы---зыл-- -ал-ы. О--- с----- б------ қ----- О-ы- с-ғ-т- б-з-л-п қ-л-ы- -------------------------- Оның сағаты бұзылып қалды. 0
O-ıñ--a-at- --z--ı- q-ldı. O--- s----- b------ q----- O-ı- s-ğ-t- b-z-l-p q-l-ı- -------------------------- Onıñ sağatı buzılıp qaldı.
Pulkstenis karājas pie sienas. С-ғ-- -а-ырға-а ---------р. С---- қ-------- і----- т--- С-ғ-т қ-б-р-а-а і-і-і- т-р- --------------------------- Сағат қабырғада ілініп тұр. 0
S-ğat q--ır-ad--i-i----t-r. S---- q-------- i----- t--- S-ğ-t q-b-r-a-a i-i-i- t-r- --------------------------- Sağat qabırğada ilinip tur.
pase тө-құ--т т------- т-л-ұ-а- -------- төлқұжат 0
t---uj-t t------- t-l-u-a- -------- tölqujat
Viņš ir pazaudējis savu pasi. О---өл-ұжаты- жо-а-ты--ал-ы. О- т--------- ж------- а---- О- т-л-ұ-а-ы- ж-ғ-л-ы- а-д-. ---------------------------- Ол төлқұжатын жоғалтып алды. 0
O- -ölqu-at-n ---a-t---a---. O- t--------- j------- a---- O- t-l-u-a-ı- j-ğ-l-ı- a-d-. ---------------------------- Ol tölqujatın joğaltıp aldı.
Kur tad ir viņa pase? Оны---ө-құж--ы-қ---а-----? О--- т-------- қ---- е---- О-ы- т-л-ұ-а-ы қ-й-а е-е-? -------------------------- Оның төлқұжаты қайда екен? 0
On-ñ -öl--jat--qa--a -k-n? O--- t-------- q---- e---- O-ı- t-l-u-a-ı q-y-a e-e-? -------------------------- Onıñ tölqujatı qayda eken?
viņi – viņu о-а- –-өздер--ің о--- – ө-------- о-а- – ө-д-р-н-ң ---------------- олар – өздерінің 0
ol----------iniñ o--- – ö-------- o-a- – ö-d-r-n-ñ ---------------- olar – özderiniñ
Bērni nevar atrast savus vecākus. Б--а-----зде----- а---а--с-н-т-ба-а--а--ж-р. Б------ ө-------- а--------- т--- а---- ж--- Б-л-л-р ө-д-р-н-ң а-а-а-а-ы- т-б- а-м-й ж-р- -------------------------------------------- Балалар өздерінің ата-анасын таба алмай жүр. 0
Bal--a-----eri--ñ--ta------n ---a a-m-y --r. B------ ö-------- a--------- t--- a---- j--- B-l-l-r ö-d-r-n-ñ a-a-a-a-ı- t-b- a-m-y j-r- -------------------------------------------- Balalar özderiniñ ata-anasın taba almay jür.
Bet tur jau nāk viņu vecāki. А---ан--ы-ән--ке-е-жаты- ғой! А-------- ә-- к--- ж---- ғ--- А-а-а-а-ы ә-е к-л- ж-т-р ғ-й- ----------------------------- Ата-анасы әне келе жатыр ғой! 0
A-a-a--sı ä-- k-le--a--r-ğo-! A-------- ä-- k--- j---- ğ--- A-a-a-a-ı ä-e k-l- j-t-r ğ-y- ----------------------------- Ata-anası äne kele jatır ğoy!
Jūs – Jūsu С---–------ң С-- – С----- С-з – С-з-і- ------------ Сіз – Сіздің 0
S-- - -i---ñ S-- – S----- S-z – S-z-i- ------------ Siz – Sizdiñ
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Мю-л-----рз-- сі-------п-ры-ы- қала- -о-ды? М----- м----- с----- с-------- қ---- б----- М-л-е- м-р-а- с-з-і- с-п-р-ң-з қ-л-й б-л-ы- ------------------------------------------- Мюллер мырза, сіздің сапарыңыз қалай болды? 0
M-u-le- m---a--s-zd-- s--a---ı--qa--y-bo--ı? M------ m----- s----- s-------- q---- b----- M-u-l-r m-r-a- s-z-i- s-p-r-ñ-z q-l-y b-l-ı- -------------------------------------------- Myuller mırza, sizdiñ saparıñız qalay boldı?
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Мюл--р-мы-з-----з--- әй-л---- қ--да? М----- м----- с----- ә------- қ----- М-л-е- м-р-а- с-з-і- ә-е-і-і- қ-й-а- ------------------------------------ Мюллер мырза, сіздің әйеліңіз қайда? 0
M-ulle- m-rza--siz--ñ ä--l-ñ----a--a? M------ m----- s----- ä------- q----- M-u-l-r m-r-a- s-z-i- ä-e-i-i- q-y-a- ------------------------------------- Myuller mırza, sizdiñ äyeliñiz qayda?
Jūs – Jūsu Сі--– -----ң С-- – С----- С-з – С-з-і- ------------ Сіз – Сіздің 0
S------i--iñ S-- – S----- S-z – S-z-i- ------------ Siz – Sizdiñ
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Шмид- -а--м, --з-і--сап-р--ыз -ал-й-б--ды? Ш---- х----- с----- с-------- қ---- б----- Ш-и-т х-н-м- с-з-і- с-п-р-ң-з қ-л-й б-л-ы- ------------------------------------------ Шмидт ханым, сіздің сапарыңыз қалай болды? 0
Şmïd--xa---,---z-i- -----ı-ız q-l-----l-ı? Ş---- x----- s----- s-------- q---- b----- Ş-ï-t x-n-m- s-z-i- s-p-r-ñ-z q-l-y b-l-ı- ------------------------------------------ Şmïdt xanım, sizdiñ saparıñız qalay boldı?
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Ш-и-----ным,-сізд-ң ---е----з-қ-й-а? Ш---- х----- с----- к-------- қ----- Ш-и-т х-н-м- с-з-і- к-й-у-ң-з қ-й-а- ------------------------------------ Шмидт ханым, сіздің күйеуіңіз қайда? 0
Ş-ïd---a-ım,-s--d---küy-w-ñ-- qayda? Ş---- x----- s----- k-------- q----- Ş-ï-t x-n-m- s-z-i- k-y-w-ñ-z q-y-a- ------------------------------------ Şmïdt xanım, sizdiñ küyewiñiz qayda?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!