Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   pl Zaimki dzierżawcze 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sześćdziesiąt siedem]

Zaimki dzierżawcze 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
brilles ok----y okulary 0
Viņš aizmirsa savas brilles. On z-------- s----- o-------. On zapomniał swoich okularów. 0
Kur tad ir viņa brilles? Gd--- o- m- s---- o------? Gdzie on ma swoje okulary? 0
pulkstenis ze--r zegar 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Je-- z---- j--- z------. Jego zegar jest zepsuty. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Te- z---- w--- n- ś------. Ten zegar wisi na ścianie. 0
pase pa-----t paszport 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. On z----- s--- p-------. On zgubił swój paszport. 0
Kur tad ir viņa pase? Gd--- o- m- s--- p-------? Gdzie on ma swój paszport? 0
viņi – viņu on- / o-- – i-h oni / one – ich 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Te d----- n-- m--- z------ s----- r-------. Te dzieci nie mogą znaleźć swoich rodziców. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Pr------ t-- i-- j-- i-- r------! Przecież tam idą już ich rodzice! 0
Jūs – Jūsu pa- – p--a pan – pana 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Ja- m----- p--- p------ p---- M-----? Jak minęła pana podróż, panie Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Gd--- j--- p--- ż---- p---- M-----? Gdzie jest pana żona, panie Müller? 0
Jūs – Jūsu pa-- – p--i pani – pani 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Ja- m----- p--- p------ p--- S------? Jak minęła pani podróż, pani Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Gd--- j--- p--- m--- p--- S------? Gdzie jest pani mąż, pani Schmidt? 0

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!