Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   fi Posessiivipronominit 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [kuusikymmentäseitsemän]

Posessiivipronominit 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
brilles s-l---a-it silmälasit s-l-ä-a-i- ---------- silmälasit 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Hä- u--h-i ---mä-asinsa. Hän unohti silmälasinsa. H-n u-o-t- s-l-ä-a-i-s-. ------------------------ Hän unohti silmälasinsa. 0
Kur tad ir viņa brilles? Miss- ov-t-h-ne- la-in-a? Missä ovat hänen lasinsa? M-s-ä o-a- h-n-n l-s-n-a- ------------------------- Missä ovat hänen lasinsa? 0
pulkstenis ke-lo kello k-l-o ----- kello 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Hän-n--e--on-a----r--ki. Hänen kellonsa on rikki. H-n-n k-l-o-s- o- r-k-i- ------------------------ Hänen kellonsa on rikki. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Ke--o-ro-kku--seinäl--. Kello roikkuu seinällä. K-l-o r-i-k-u s-i-ä-l-. ----------------------- Kello roikkuu seinällä. 0
pase p-ssi passi p-s-i ----- passi 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Hän--n-h--i-tä--- --s-in-a. Hän on hävittänyt passinsa. H-n o- h-v-t-ä-y- p-s-i-s-. --------------------------- Hän on hävittänyt passinsa. 0
Kur tad ir viņa pase? M-ss--on h-n-n -a-s---a? Missä on hänen passinsa? M-s-ä o- h-n-n p-s-i-s-? ------------------------ Missä on hänen passinsa? 0
viņi – viņu h---–-hän-n hän – hänen h-n – h-n-n ----------- hän – hänen 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. L-p--t-ei----l--d--v-nh-mpi---. Lapset eivät löydä vanhempiaan. L-p-e- e-v-t l-y-ä v-n-e-p-a-n- ------------------------------- Lapset eivät löydä vanhempiaan. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. M---a t-o-ta van-emm---t-lev---in! Mutta tuolta vanhemmat tulevatkin! M-t-a t-o-t- v-n-e-m-t t-l-v-t-i-! ---------------------------------- Mutta tuolta vanhemmat tulevatkin! 0
Jūs – Jūsu te-– ---dä--(tei--tt-lymuoto) te – teidän (teitittelymuoto) t- – t-i-ä- (-e-t-t-e-y-u-t-) ----------------------------- te – teidän (teitittelymuoto) 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? M-l----e--tei----m---anne--l-- --r-------e-? Millainen teidän matkanne oli, herra Müller? M-l-a-n-n t-i-ä- m-t-a-n- o-i- h-r-a M-l-e-? -------------------------------------------- Millainen teidän matkanne oli, herra Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Missä vai--nn- --- h-rr--M-----? Missä vaimonne on, herra Müller? M-s-ä v-i-o-n- o-, h-r-a M-l-e-? -------------------------------- Missä vaimonne on, herra Müller? 0
Jūs – Jūsu t- – ---d-n-(te--ittel--u--o) te – teidän (teitittelymuoto) t- – t-i-ä- (-e-t-t-e-y-u-t-) ----------------------------- te – teidän (teitittelymuoto) 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Mi------- --tk-nne oli- --u---------t? Millainen matkanne oli, rouva Schmidt? M-l-a-n-n m-t-a-n- o-i- r-u-a S-h-i-t- -------------------------------------- Millainen matkanne oli, rouva Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? M---- m----nn- on, ro--------i-t? Missä miehenne on, rouva Schmidt? M-s-ä m-e-e-n- o-, r-u-a S-h-i-t- --------------------------------- Missä miehenne on, rouva Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!