Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   no Possessiver 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sekstisju]

Possessiver 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
brilles bri-le-e b------- b-i-l-n- -------- brillene 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Ha- -------m--------ne-s--e. H-- h-- g---- b------- s---- H-n h-r g-e-t b-i-l-n- s-n-. ---------------------------- Han har glemt brillene sine. 0
Kur tad ir viņa brilles? H--r h-- h-n br---e-- sine da? H--- h-- h-- b------- s--- d-- H-o- h-r h-n b-i-l-n- s-n- d-? ------------------------------ Hvor har han brillene sine da? 0
pulkstenis klokka k----- k-o-k- ------ klokka 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. K-o-k- --n--er --e--gt. K----- h--- e- ø------- K-o-k- h-n- e- ø-e-a-t- ----------------------- Klokka hans er ødelagt. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Kl---a -en-er-på ve-g--. K----- h----- p- v------ K-o-k- h-n-e- p- v-g-e-. ------------------------ Klokka henger på veggen. 0
pase p--s-t p----- p-s-e- ------ passet 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. H-n h-r-mis-e- p---et-sitt. H-- h-- m----- p----- s---- H-n h-r m-s-e- p-s-e- s-t-. --------------------------- Han har mistet passet sitt. 0
Kur tad ir viņa pase? H--- -ar -------s----it- da? H--- h-- h-- p----- s--- d-- H-o- h-r h-n p-s-e- s-t- d-? ---------------------------- Hvor har han passet sitt da? 0
viņi – viņu de-– --r-s d- – d---- d- – d-r-s ---------- de – deres 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. B---a-ka- ikke finne ------r--- sin-. B---- k-- i--- f---- f--------- s---- B-r-a k-n i-k- f-n-e f-r-l-r-n- s-n-. ------------------------------------- Barna kan ikke finne foreldrene sine. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Me--de- e---- f--el-rene d-r-s! M-- d-- e- j- f--------- d----- M-n d-r e- j- f-r-l-r-n- d-r-s- ------------------------------- Men der er jo foreldrene deres! 0
Jūs – Jūsu D- -----– -e--s / d-n D- / d- – D---- / d-- D- / d- – D-r-s / d-n --------------------- De / du – Deres / din 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Hvo---n va- ----- d--? H------ v-- t---- d--- H-o-d-n v-r t-r-n d-n- ---------------------- Hvordan var turen din? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? H-or-e- di---o--? H--- e- d-- k---- H-o- e- d-n k-n-? ----------------- Hvor er din kone? 0
Jūs – Jūsu De-/ -u ------s-- d-n D- / d- – D---- / d-- D- / d- – D-r-s / d-n --------------------- De / du – Deres / din 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? H-o-d-- --r ----n-di-? H------ v-- t---- d--- H-o-d-n v-r t-r-n d-n- ---------------------- Hvordan var turen din? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Hv-r e---a--e--di----r--Smi--? H--- e- m----- d--- f-- S----- H-o- e- m-n-e- d-n- f-u S-i-t- ------------------------------ Hvor er mannen din, fru Smidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!