Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ur ‫گنتی کرنا‬

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

‫7 [سات]‬

saat

‫گنتی کرنا‬

[number]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu urdu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ‫میں-گ--- ہوں-‬ ‫--- گ--- ہ---- ‫-ی- گ-ت- ہ-ں-‬ --------------- ‫میں گنتا ہوں-‬ 0
m--n-gi--- -oon m--- g---- h--- m-i- g-n-a h-o- --------------- mein ginta hoon
viens, divi, trīs ‫-یک - دو،--ی-‬ ‫--- ، د-- ت--- ‫-ی- ، د-، ت-ن- --------------- ‫ایک ، دو، تین‬ 0
aik---oo- ---n a--- d--- t--- a-k- d-o- t-e- -------------- aik, doo, teen
Es skaitu līdz trīs. ‫م-ں تی--تک -نتا--و--‬ ‫--- ت-- ت- گ--- ہ---- ‫-ی- ت-ن ت- گ-ت- ہ-ں-‬ ---------------------- ‫میں تین تک گنتا ہوں-‬ 0
me---te-n ta--gin-a h-on m--- t--- t-- g---- h--- m-i- t-e- t-q g-n-a h-o- ------------------------ mein teen taq ginta hoon
Es skaitu tālāk: ‫م-ں م-ی- گ--ا ہوں-‬ ‫--- م--- گ--- ہ---- ‫-ی- م-ی- گ-ت- ہ-ں-‬ -------------------- ‫میں مزید گنتا ہوں-‬ 0
m----a---gin-a--o-n m--- a-- g---- h--- m-i- a-r g-n-a h-o- ------------------- mein aur ginta hoon
četri, pieci, seši, ‫چا-، پ---،-چ-‬ ‫---- پ---- چ-- ‫-ا-، پ-ن-، چ-‬ --------------- ‫چار، پانچ، چھ‬ 0
c-aar--pa-n-------y c----- p------ c--- c-a-r- p-a-c-, c-a- ------------------- chaar, paanch, chay
septiņi, astoņi, deviņi ‫سات،---ھ- ن-‬ ‫---- آ--- ن-- ‫-ا-، آ-ھ- ن-‬ -------------- ‫سات، آٹھ، نو‬ 0
s---- aa-h,--o s---- a---- n- s-a-, a-t-, n- -------------- saat, aath, no
Es skaitu. ‫م-ں --ت----ں-‬ ‫--- گ--- ہ---- ‫-ی- گ-ت- ہ-ں-‬ --------------- ‫میں گنتا ہوں-‬ 0
mei--g------oon m--- g---- h--- m-i- g-n-a h-o- --------------- mein ginta hoon
Tu skaiti. ‫ت- گنت--ہ--‬ ‫-- گ--- ہ--- ‫-م گ-ت- ہ--- ------------- ‫تم گنتے ہو-‬ 0
t-- gin-e--o- t-- g---- h-- t-m g-n-e h-- ------------- tum ginte ho-
Viņš skaita. ‫و---نتا -ے-‬ ‫-- گ--- ہ--- ‫-ہ گ-ت- ہ--- ------------- ‫وہ گنتا ہے-‬ 0
wo- --nt------- w-- g---- h-- - w-h g-n-a h-i - --------------- woh ginta hai -
Viens. Pirmais. ‫ایک- پ--ا‬ ‫---- پ---- ‫-ی-، پ-ل-‬ ----------- ‫ایک، پہلا‬ 0
a--,-p---a a--- p---- a-k- p-h-a ---------- aik, pehla
Divi. Otrais. ‫----د-سر-‬ ‫--- د----- ‫-و- د-س-ا- ----------- ‫دو، دوسرا‬ 0
d--- d-sra d--- d---- d-o- d-s-a ---------- doo, dosra
Trīs. Trešais. ‫ت-ن، -ی--ا‬ ‫---- ت----- ‫-ی-، ت-س-ا- ------------ ‫تین، تیسرا‬ 0
t---,--ee--a t---- t----- t-e-, t-e-r- ------------ teen, teesra
Četri. Ceturtais. ‫-ار- چ-تھا‬ ‫---- چ----- ‫-ا-، چ-ت-ا- ------------ ‫چار، چوتھا‬ 0
cha--- c----ha c----- c------ c-a-r- c-o-t-a -------------- chaar, choutha
Pieci. Piektais. ‫پ-ن-- -ا-چو-ں‬ ‫----- پ------- ‫-ا-چ- پ-ن-و-ں- --------------- ‫پانچ، پانچواں‬ 0
paa-ch------h-w-n p------ p-------- p-a-c-, p-n-h-w-n ----------------- paanch, panchawan
Seši. Sestais. ‫--،---ٹا‬ ‫--- چ---- ‫-ھ- چ-ٹ-‬ ---------- ‫چھ، چھٹا‬ 0
c---- -h-a-a c---- c----- c-a-, c-h-t- ------------ chay, chhata
Septiņi. Septītais. ‫س----س-تو-ں‬ ‫---- س------ ‫-ا-، س-ت-ا-‬ ------------- ‫سات، ساتواں‬ 0
saa-, sa---an s---- s------ s-a-, s-t-a-n ------------- saat, satwaan
Astoņi. Astotais. ‫آ-ھ--آ--واں‬ ‫---- آ------ ‫-ٹ-، آ-ھ-ا-‬ ------------- ‫آٹھ، آٹھواں‬ 0
a---, aat--an a---- a------ a-t-, a-t-w-n ------------- aath, aathwan
Deviņi. Devītais. ‫نو- ن--ں‬ ‫--- ن---- ‫-و- ن-ا-‬ ---------- ‫نو، نواں‬ 0
n-- naw-n n-- n---- n-, n-w-n --------- no, nawan

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!