Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   mr संख्या / आकडे

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

७ [सात]

7 [Sāta]

संख्या / आकडे

[saṅkhyā/ ākaḍē]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maratu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: मी म--- आ--. मी मोजत आहे. 0
m- m----- ā--. mī m----- ā--. mī mōjata āhē. m- m-j-t- ā-ē. -------------.
viens, divi, trīs एक- द--- त-न एक, दोन, तीन 0
Ē--, d---, t--- Ēk-- d---- t--a Ēka, dōna, tīna Ē-a, d-n-, t-n- ---,-----,-----
Es skaitu līdz trīs. मी त-------- म--- आ--. मी तीनपर्यंत मोजत आहे. 0
m- t----------- m----- ā--. mī t----------- m----- ā--. mī tīnaparyanta mōjata āhē. m- t-n-p-r-a-t- m-j-t- ā-ē. --------------------------.
Es skaitu tālāk: मी प--- म--- आ--. मी पुढे मोजत आहे. 0
M- p---- m----- ā--. Mī p---- m----- ā--. Mī puḍhē mōjata āhē. M- p-ḍ-ē m-j-t- ā-ē. -------------------.
četri, pieci, seši, चा-- प--- स--, चार, पाच, सहा, 0
C---, p---, s---, Cā--- p---- s---, Cāra, pāca, sahā, C-r-, p-c-, s-h-, ----,-----,-----,
septiņi, astoņi, deviņi सा-- आ-- नऊ सात, आठ, नऊ 0
s---, ā---, n-'ū sā--- ā---- n--ū sāta, āṭha, na'ū s-t-, ā-h-, n-'ū ----,-----,---'-
Es skaitu. मी म--- आ--. मी मोजत आहे. 0
m- m----- ā--. mī m----- ā--. mī mōjata āhē. m- m-j-t- ā-ē. -------------.
Tu skaiti. तू म--- आ---. तू मोजत आहेस. 0
T- m----- ā----. Tū m----- ā----. Tū mōjata āhēsa. T- m-j-t- ā-ē-a. ---------------.
Viņš skaita. तो म--- आ--. तो मोजत आहे. 0
T- m----- ā--. Tō m----- ā--. Tō mōjata āhē. T- m-j-t- ā-ē. -------------.
Viens. Pirmais. एक- प---- / प---- / प---े एक, पहिला / पहिली / पहिले 0
Ē--, p-----/ p-----/ p----- Ēk-- p-----/ p-----/ p----ē Ēka, pahilā/ pahilī/ pahilē Ē-a, p-h-l-/ p-h-l-/ p-h-l- ---,-------/-------/-------
Divi. Otrais. दो-- द---- / द---- / द---े दोन, दुसरा / दुसरी / दुसरे 0
d---, d-----/ d-----/ d----- dō--- d-----/ d-----/ d----ē dōna, dusarā/ dusarī/ dusarē d-n-, d-s-r-/ d-s-r-/ d-s-r- ----,-------/-------/-------
Trīs. Trešais. ती-. त---- / त---- / त---े तीन. तिसरा / तिसरी / तिसरे 0
t---. T-----/ t-----/ t----- tī--. T-----/ t-----/ t----ē tīna. Tisarā/ tisarī/ tisarē t-n-. T-s-r-/ t-s-r-/ t-s-r- ----.-------/-------/-------
Četri. Ceturtais. चा-. च--- / च--- / च--े चार. चौथा / चौथी / चौथे 0
c---. C-----/ c-----/ c----- cā--. C-----/ c-----/ c----ē cāra. Cauthā/ cauthī/ cauthē c-r-. C-u-h-/ c-u-h-/ c-u-h- ----.-------/-------/-------
Pieci. Piektais. पा-. प---- / प---- / प---े पाच. पाचवा / पाचवी / पाचवे 0
p---. P-----/ p-----/ p----- pā--. P-----/ p-----/ p----ē pāca. Pācavā/ pācavī/ pācavē p-c-. P-c-v-/ p-c-v-/ p-c-v- ----.-------/-------/-------
Seši. Sestais. सह-- स---- / स---- / स---े सहा, सहावा / सहावी / सहावे 0
s---, s-----/ s-----/ s----- sa--- s-----/ s-----/ s----ē sahā, sahāvā/ sahāvī/ sahāvē s-h-, s-h-v-/ s-h-v-/ s-h-v- ----,-------/-------/-------
Septiņi. Septītais. सा-. स---- / स---- / स---े सात. सातवा / सातवी / सातवे 0
s---. S-----/ s-----/ s----- sā--. S-----/ s-----/ s----ē sāta. Sātavā/ sātavī/ sātavē s-t-. S-t-v-/ s-t-v-/ s-t-v- ----.-------/-------/-------
Astoņi. Astotais. आठ. आ--- / आ--- / आ--े आठ. आठवा / आठवी / आठवे 0
ā---. Ā-----/ ā-----/ ā----- āṭ--. Ā-----/ ā-----/ ā----ē āṭha. Āṭhavā/ āṭhavī/ āṭhavē ā-h-. Ā-h-v-/ ā-h-v-/ ā-h-v- ----.-------/-------/-------
Deviņi. Devītais. नऊ. न--- / न--- / न--े नऊ. नववा / नववी / नववे 0
n-'ū. N-----/ n-----/ n----- na--. N-----/ n-----/ n----ē na'ū. Navavā/ navavī/ navavē n-'ū. N-v-v-/ n-v-v-/ n-v-v- --'-.-------/-------/-------

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!