Sarunvārdnīca

Skaitļi » Бројеви

LV latviešu
SR serbu

7 [septiņi]

Skaitļi

7 [седам]

7 [sedam]

Бројеви

[Brojevi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

latviešu	serbu	Spēlēt Vairāk
Es skaitu:	Ј--б---и-: Ј- б------ Ј- б-о-и-: ---------- Ја бројим: 0 J----o---: J- b------ J- b-o-i-: ---------- Ja brojim:	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Es skaitu: Ја бројим: Ja brojim: EN Audio I count: DE Audio Ich zähle: ES Audio Yo cuento: FR Audio Je compte: IT Audio Io conto: RU Audio Я считаю:
viens, divi, trīs	ј-д-н,-д--,---и ј----- д--- т-- ј-д-н- д-а- т-и --------------- један, два, три 0 jed--,-d-a- -ri j----- d--- t-- j-d-n- d-a- t-i --------------- jedan, dva, tri	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! viens, divi, trīs један, два, три jedan, dva, tri EN Audio one, two, three DE Audio eins, zwei, drei ES Audio uno, dos, tres FR Audio un, deux, trois IT Audio uno, due, tre RU Audio один, два, три
Es skaitu līdz trīs.	Ј- б--ј---до-т--. Ј- б----- д- т--- Ј- б-о-и- д- т-и- ----------------- Ја бројим до три. 0 Ja b--j-- do -ri. J- b----- d- t--- J- b-o-i- d- t-i- ----------------- Ja brojim do tri.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Es skaitu līdz trīs. Ја бројим до три. Ja brojim do tri. EN Audio I count to three. DE Audio Ich zähle bis drei. ES Audio Yo cuento hasta tres. FR Audio Je compte jusqu’à trois. IT Audio Io conto fino a tre. RU Audio Я считаю до трёх.
Es skaitu tālāk:	Ј-----ј-м-д--е: Ј- б----- д---- Ј- б-о-и- д-љ-: --------------- Ја бројим даље: 0 J----o-i---a-je: J- b----- d----- J- b-o-i- d-l-e- ---------------- Ja brojim dalje:	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Es skaitu tālāk: Ја бројим даље: Ja brojim dalje: EN Audio I count further: DE Audio Ich zähle weiter: ES Audio (Yo) sigo contando: FR Audio Je compte de nouveau: IT Audio Continuo a contare: RU Audio Я считаю дальше:
četri, pieci, seši,	чет-р-,--ет, -е-т, ч------ п--- ш---- ч-т-р-, п-т- ш-с-, ------------------ четири, пет, шест, 0 č-t-ri- p-t, š-s-, č------ p--- š---- č-t-r-, p-t- š-s-, ------------------ četiri, pet, šest,	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! četri, pieci, seši, четири, пет, шест, četiri, pet, šest, EN Audio four, five, six, DE Audio vier, fünf, sechs, ES Audio cuatro, cinco, seis FR Audio quatre, cinq, six, IT Audio quattro, cinque, sei, RU Audio четыре, пять, шесть,
septiņi, astoņi, deviņi	с--ам- ---м, де-ет с----- о---- д---- с-д-м- о-а-, д-в-т ------------------ седам, осам, девет 0 s-dam--o--m---e--t s----- o---- d---- s-d-m- o-a-, d-v-t ------------------ sedam, osam, devet	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! septiņi, astoņi, deviņi седам, осам, девет sedam, osam, devet EN Audio seven, eight, nine DE Audio sieben, acht, neun ES Audio siete, ocho, nueve FR Audio sept, huit, neuf IT Audio sette, otto, nove RU Audio семь, восемь, девять
Es skaitu.	Ј- број--. Ј- б------ Ј- б-о-и-. ---------- Ја бројим. 0 J---r---m. J- b------ J- b-o-i-. ---------- Ja brojim.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Es skaitu. Ја бројим. Ja brojim. EN Audio I count. DE Audio Ich zähle. ES Audio Yo cuento. FR Audio Je compte. IT Audio Io conto. RU Audio Я считаю.
Tu skaiti.	Ти-б-ојиш. Т- б------ Т- б-о-и-. ---------- Ти бројиш. 0 Ti br----. T- b------ T- b-o-i-. ---------- Ti brojiš.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Tu skaiti. Ти бројиш. Ti brojiš. EN Audio You count. DE Audio Du zählst. ES Audio Tú cuentas. FR Audio Tu comptes. IT Audio Tu conti. RU Audio Ты считаешь.
Viņš skaita.	О- броји. О- б----- О- б-о-и- --------- Он броји. 0 On---oj-. O- b----- O- b-o-i- --------- On broji.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Viņš skaita. Он броји. On broji. EN Audio He counts. DE Audio Er zählt. ES Audio Él cuenta. FR Audio Il compte. IT Audio Lui conta. RU Audio Он считает.
Viens. Pirmais.	Једа---П-в-. Ј----- П---- Ј-д-н- П-в-. ------------ Један. Први. 0 Jed--- -rvi. J----- P---- J-d-n- P-v-. ------------ Jedan. Prvi.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Viens. Pirmais. Један. Први. Jedan. Prvi. EN Audio One. The first. DE Audio Eins. Der Erste. ES Audio Uno. El primero. FR Audio Un. Le premier. IT Audio Uno. Il primo. RU Audio Один. Первый.
Divi. Otrais.	Д-а. Д--ги. Д--- Д----- Д-а- Д-у-и- ----------- Два. Други. 0 D--. ----i. D--- D----- D-a- D-u-i- ----------- Dva. Drugi.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Divi. Otrais. Два. Други. Dva. Drugi. EN Audio Two. The second. DE Audio Zwei. Der Zweite. ES Audio Dos. El segundo. FR Audio Deux. Le deuxième. IT Audio Due. Il secondo. RU Audio Два. Второй.
Trīs. Trešais.	Три--Тре-и. Т--- Т----- Т-и- Т-е-и- ----------- Три. Трећи. 0 Tr-.-Trec-i. T--- T------ T-i- T-e-́-. ------------ Tri. Treći.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Trīs. Trešais. Три. Трећи. Tri. Treći. EN Audio Three. The third. DE Audio Drei. Der Dritte. ES Audio Tres. El tercero. FR Audio Trois. Le troisième. IT Audio Tre. Il terzo. RU Audio Три. Третий.
Četri. Ceturtais.	Четир-. Че---ти. Ч------ Ч------- Ч-т-р-. Ч-т-р-и- ---------------- Четири. Четврти. 0 Čet-ri.--e----i. Č------ Č------- Č-t-r-. Č-t-r-i- ---------------- Četiri. Četvrti.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Četri. Ceturtais. Четири. Четврти. Četiri. Četvrti. EN Audio Four. The fourth. DE Audio Vier. Der Vierte. ES Audio Cuatro. El cuarto. FR Audio Quatre. Le quatrième. IT Audio Quattro. Il quarto. RU Audio Четыре. Четвёртый.
Pieci. Piektais.	Пе-- П---. П--- П---- П-т- П-т-. ---------- Пет. Пети. 0 P-t---et-. P--- P---- P-t- P-t-. ---------- Pet. Peti.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Pieci. Piektais. Пет. Пети. Pet. Peti. EN Audio Five. The fifth. DE Audio Fünf. Der Fünfte. ES Audio Cinco. El quinto. FR Audio Cinq. Le cinquième. IT Audio Cinque. Il quinto. RU Audio Пять. Пятый.
Seši. Sestais.	Ш--т---ести. Ш---- Ш----- Ш-с-. Ш-с-и- ------------ Шест. Шести. 0 Šest.-Še-t-. Š---- Š----- Š-s-. Š-s-i- ------------ Šest. Šesti.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Seši. Sestais. Шест. Шести. Šest. Šesti. EN Audio Six. The sixth. DE Audio Sechs. Der Sechste. ES Audio Seis. El sexto. FR Audio Six. Le sixième. IT Audio Sei. Il sesto. RU Audio Шесть. Шестой.
Septiņi. Septītais.	Седам. ---м-. С----- С----- С-д-м- С-д-и- ------------- Седам. Седми. 0 S---m--Se-m-. S----- S----- S-d-m- S-d-i- ------------- Sedam. Sedmi.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Septiņi. Septītais. Седам. Седми. Sedam. Sedmi. EN Audio Seven. The seventh. DE Audio Sieben. Der Siebte. ES Audio Siete. El séptimo. FR Audio Sept. Le septième. IT Audio Sette. Il settimo. RU Audio Семь. Седьмой.
Astoņi. Astotais.	Ос--. -с--. О---- О---- О-а-. О-м-. ----------- Осам. Осми. 0 Os-------i. O---- O---- O-a-. O-m-. ----------- Osam. Osmi.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Astoņi. Astotais. Осам. Осми. Osam. Osmi. EN Audio Eight. The eighth. DE Audio Acht. Der Achte. ES Audio Ocho. El octavo. FR Audio Huit. Le huitième. IT Audio Otto. L’ottavo. RU Audio Восемь. Восьмой.
Deviņi. Devītais.	Де-ет. ---ет-. Д----- Д------ Д-в-т- Д-в-т-. -------------- Девет. Девети. 0 De-et.-De----. D----- D------ D-v-t- D-v-t-. -------------- Devet. Deveti.	Vairāk valodu Noklikšķiniet uz karoga! Deviņi. Devītais. Девет. Девети. Devet. Deveti. EN Audio Nine. The ninth. DE Audio Neun. Der Neunte. ES Audio Nueve. El noveno. FR Audio Neuf. Le neuvième. IT Audio Nove. Il nono. RU Audio Девять. Девятый.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!