Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   fa ‫اعداد‬

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

‫7 [هفت]‬

7 [haft]

‫اعداد‬

[a-adâd]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu persiešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ‫م---ی-شما--:‬ ‫-- م--------- ‫-ن م-‌-م-ر-:- -------------- ‫من می‌شمارم:‬ 0
m-n -i-homâ--m: m-- m---------- m-n m-s-o-â-a-: --------------- man mishomâram:
viens, divi, trīs ‫یک---و،---‬ ‫--- د-- س-- ‫-ک- د-، س-‬ ------------ ‫یک، دو، سه‬ 0
yek, d-,--e y--- d-- s- y-k- d-, s- ----------- yek, do, se
Es skaitu līdz trīs. ‫-- -ا سه---‌-م-رم-‬ ‫-- ت- س- م--------- ‫-ن ت- س- م-‌-م-ر-.- -------------------- ‫من تا سه می‌شمارم.‬ 0
man t--se----h-----m. m-- t- s- m---------- m-n t- s- m-s-o-â-a-. --------------------- man tâ se mishomâram.
Es skaitu tālāk: ‫-ن -ی--ر می--ما---‬ ‫-- ب---- م--------- ‫-ن ب-ش-ر م-‌-م-ر-:- -------------------- ‫من بیشتر می‌شمارم:‬ 0
man -- -h--â-e----d-m- -id---am: m-- b- s-------- e---- m-------- m-n b- s-o-â-e-h e-â-e m-d---a-: -------------------------------- man be shomâresh edâme mide-ham:
četri, pieci, seši, ‫چها-،-پنج--ش--‬ ‫----- پ--- ش--- ‫-ه-ر- پ-ج- ش-،- ---------------- ‫چهار، پنج، شش،‬ 0
c-a--â-,---nj------h c------- p---- s---- c-a-h-r- p-n-, s-e-h -------------------- cha-hâr, panj, shesh
septiņi, astoņi, deviņi ‫-ف-، -ش-- -ه-‬ ‫---- ه--- ن--- ‫-ف-، ه-ت- ن-،- --------------- ‫هفت، هشت، نه،‬ 0
h-ft, -as--, noh h---- h----- n-- h-f-, h-s-t- n-h ---------------- haft, hasht, noh
Es skaitu. ‫م- -ی‌-م---.‬ ‫-- م--------- ‫-ن م-‌-م-ر-.- -------------- ‫من می‌شمارم.‬ 0
man mis---âr-m. m-- m---------- m-n m-s-o-â-a-. --------------- man mishomâram.
Tu skaiti. ‫تو م---م---.‬ ‫-- م--------- ‫-و م-‌-م-ر-.- -------------- ‫تو می‌شماری.‬ 0
t--mi-ho-â--. t- m--------- t- m-s-o-â-i- ------------- to mishomâri.
Viņš skaita. ‫-- (-ر-)-م----ا-د.‬ ‫-- (---- م--------- ‫-و (-ر-) م-‌-م-ر-.- -------------------- ‫او (مرد) می‌شمارد.‬ 0
oo (ma--)---s---â-a-. o- (----- m---------- o- (-a-d- m-s-o-â-a-. --------------------- oo (mard) mishomârad.
Viens. Pirmais. ‫یک، --ل.‬ ‫--- ا---- ‫-ک- ا-ل-‬ ---------- ‫یک، اول.‬ 0
yek, --val y--- a---- y-k- a-v-l ---------- yek, avval
Divi. Otrais. ‫-و،---م.‬ ‫--- د---- ‫-و- د-م-‬ ---------- ‫دو، دوم.‬ 0
d-, --vv-m d-- d----- d-, d-v-o- ---------- do, dovvom
Trīs. Trešais. ‫-ه- س---‬ ‫--- س---- ‫-ه- س-م-‬ ---------- ‫سه، سوم.‬ 0
s-,-sevvom s-- s----- s-, s-v-o- ---------- se, sevvom
Četri. Ceturtais. ‫--ا-- چها---‬ ‫----- چ------ ‫-ه-ر- چ-ا-م-‬ -------------- ‫چهار، چهارم.‬ 0
cha--â-- c-a-hâr-m c------- c-------- c-a-h-r- c-a-h-r-m ------------------ cha-hâr, cha-hârom
Pieci. Piektais. ‫--ج- پن---‬ ‫---- پ----- ‫-ن-، پ-ج-.- ------------ ‫پنج، پنجم.‬ 0
p--j, panjom p---- p----- p-n-, p-n-o- ------------ panj, panjom
Seši. Sestais. ‫شش، شش-.‬ ‫--- ش---- ‫-ش- ش-م-‬ ---------- ‫شش، ششم.‬ 0
s--s-,-----h-m s----- s------ s-e-h- s-e-h-m -------------- shesh, sheshom
Septiņi. Septītais. ‫هفت- -ف-م.‬ ‫---- ه----- ‫-ف-، ه-ت-.- ------------ ‫هفت، هفتم.‬ 0
ha-t--h---om h---- h----- h-f-, h-f-o- ------------ haft, haftom
Astoņi. Astotais. ‫هش-، هشتم.‬ ‫---- ه----- ‫-ش-، ه-ت-.- ------------ ‫هشت، هشتم.‬ 0
ha-----ha-h-om h----- h------ h-s-t- h-s-t-m -------------- hasht, hashtom
Deviņi. Devītais. ‫-ه، -هم.‬ ‫--- ن---- ‫-ه- ن-م-‬ ---------- ‫نه، نهم.‬ 0
n--,-n---m n--- n---- n-h- n-h-m ---------- noh, nohom

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!