Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   kk Numbers

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [жеті]

7 [jeti]

Numbers

[Sandar]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: М----ана-мы-: М-- с-------- М-н с-н-й-ы-: ------------- Мен санаймын: 0
Men--a----ı-: M-- s-------- M-n s-n-y-ı-: ------------- Men sanaymın:
viens, divi, trīs Б-р---к---үш Б--- е--- ү- Б-р- е-і- ү- ------------ Бір, екі, үш 0
B--, -ki- -ş B--- e--- ü- B-r- e-i- ü- ------------ Bir, eki, üş
Es skaitu līdz trīs. М-- --ке --й-н --най--н. М-- ү--- д---- с-------- М-н ү-к- д-й-н с-н-й-ы-. ------------------------ Мен үшке дейін санаймын. 0
Me- -şk- d-y-n -a-ay-ın. M-- ü--- d---- s-------- M-n ü-k- d-y-n s-n-y-ı-. ------------------------ Men üşke deyin sanaymın.
Es skaitu tālāk: Ме- --- ---а-----айм-н: М-- ә-- қ---- с-------- М-н ә-і қ-р-й с-н-й-ы-: ----------------------- Мен әрі қарай санаймын: 0
M-- --- ----y----aym-n: M-- ä-- q---- s-------- M-n ä-i q-r-y s-n-y-ı-: ----------------------- Men äri qaray sanaymın:
četri, pieci, seši, төр---б--- -л-ы, т---- б--- а---- т-р-, б-с- а-т-, ---------------- төрт, бес, алты, 0
tört--bes--a-t-, t---- b--- a---- t-r-, b-s- a-t-, ---------------- tört, bes, altı,
septiņi, astoņi, deviņi ж-ті--с----- т-ғыз ж---- с----- т---- ж-т-, с-г-з- т-ғ-з ------------------ жеті, сегіз, тоғыз 0
je--, -----,-toğız j---- s----- t---- j-t-, s-g-z- t-ğ-z ------------------ jeti, segiz, toğız
Es skaitu. М-н--а--й-ын. М-- с-------- М-н с-н-й-ы-. ------------- Мен санаймын. 0
Me--s-na-mın. M-- s-------- M-n s-n-y-ı-. ------------- Men sanaymın.
Tu skaiti. Се-----а--ы-. С-- с-------- С-н с-н-й-ы-. ------------- Сен санайсың. 0
Sen s-n--s-ñ. S-- s-------- S-n s-n-y-ı-. ------------- Sen sanaysıñ.
Viņš skaita. Ол---на-д-. О- с------- О- с-н-й-ы- ----------- Ол санайды. 0
Ol--a---d-. O- s------- O- s-n-y-ı- ----------- Ol sanaydı.
Viens. Pirmais. Б-р. Б--і---. Б--- Б------- Б-р- Б-р-н-і- ------------- Бір. Бірінші. 0
B--. ----n--. B--- B------- B-r- B-r-n-i- ------------- Bir. Birinşi.
Divi. Otrais. Екі----інш-. Е--- Е------ Е-і- Е-і-ш-. ------------ Екі. Екінші. 0
Eki. E-i-ş-. E--- E------ E-i- E-i-ş-. ------------ Eki. Ekinşi.
Trīs. Trešais. Ү-.-Үші---. Ү-- Ү------ Ү-. Ү-і-ш-. ----------- Үш. Үшінші. 0
Ü-- Ü-inş-. Ü-- Ü------ Ü-. Ü-i-ş-. ----------- Üş. Üşinşi.
Četri. Ceturtais. Төрт.-Т--т-нші. Т---- Т-------- Т-р-. Т-р-і-ш-. --------------- Төрт. Төртінші. 0
T---------in-i. T---- T-------- T-r-. T-r-i-ş-. --------------- Tört. Törtinşi.
Pieci. Piektais. Б----Б--і-ш-. Б--- Б------- Б-с- Б-с-н-і- ------------- Бес. Бесінші. 0
Bes. --s----. B--- B------- B-s- B-s-n-i- ------------- Bes. Besinşi.
Seši. Sestais. Алты.-Ал--н-ы. А---- А------- А-т-. А-т-н-ы- -------------- Алты. Алтыншы. 0
Alt-.--l--n--. A---- A------- A-t-. A-t-n-ı- -------------- Altı. Altınşı.
Septiņi. Septītais. Жет-. Ж----ш-. Ж---- Ж------- Ж-т-. Ж-т-н-і- -------------- Жеті. Жетінші. 0
Jeti--Jet---i. J---- J------- J-t-. J-t-n-i- -------------- Jeti. Jetinşi.
Astoņi. Astotais. Сегіз. -е-ізі-ш-. С----- С--------- С-г-з- С-г-з-н-і- ----------------- Сегіз. Сегізінші. 0
S-giz- -e------i. S----- S--------- S-g-z- S-g-z-n-i- ----------------- Segiz. Segizinşi.
Deviņi. Devītais. Т---з.-Т--ыз---ы. Т----- Т--------- Т-ғ-з- Т-ғ-з-н-ы- ----------------- Тоғыз. Тоғызыншы. 0
Toğ--.-----z-n-ı. T----- T--------- T-ğ-z- T-ğ-z-n-ı- ----------------- Toğız. Toğızınşı.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!