Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ti ቁጽርታት

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [ሸውዓተ]

7 [shewi‘ate]

ቁጽርታት

[k’uts’iritati]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu tigrinja Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ኣ--እቖ-ር፥ ኣ- እ---- ኣ- እ-ጽ-፥ -------- ኣነ እቖጽር፥ 0
ane-iḵ’-t-’-r-፥ a-- i----------- a-e i-̱-o-s-i-i- ---------------- ane iḵ’ots’iri፥
viens, divi, trīs ሓደ፣ ክ-ተ-----ተ ሓ-- ክ--- ሰ--- ሓ-፣ ክ-ተ- ሰ-ስ- ------------- ሓደ፣ ክልተ፣ ሰለስተ 0
h-a-e- -ili--፣ ---e-i-e h----- k------ s------- h-a-e- k-l-t-፣ s-l-s-t- ----------------------- ḥade፣ kilite፣ selesite
Es skaitu līdz trīs. ኣ---ሳብ -ለስ--እ--ር። ኣ- ክ-- ሰ--- እ---- ኣ- ክ-ብ ሰ-ስ- እ-ጽ-። ----------------- ኣነ ክሳብ ሰለስተ እቖጽር። 0
a-- -isabi sele---e--ḵ’--s--ri። a-- k----- s------- i----------- a-e k-s-b- s-l-s-t- i-̱-o-s-i-i- -------------------------------- ane kisabi selesite iḵ’ots’iri።
Es skaitu tālāk: ኣነ--ጺ- -ቖጽር-የ። ኣ- ቀ-- እ------ ኣ- ቀ-ለ እ-ጽ-’-። -------------- ኣነ ቀጺለ እቖጽር’የ። 0
a-e k--ts-īle--k-’--s’iri’-e። a-- k-------- i-------------- a-e k-e-s-ī-e i-̱-o-s-i-i-y-። ----------------------------- ane k’ets’īle iḵ’ots’iri’ye።
četri, pieci, seši, ኣ-ባ----ሓሙ-ተ--ሽ--ተ ኣ----- ሓ---- ሽ--- ኣ-ባ-ተ- ሓ-ሽ-፣ ሽ-ሽ- ----------------- ኣርባዕተ፣ ሓሙሽተ፣ ሽዱሽተ 0
ar--a--te፣----mus-ite---hi--shite a--------- h---------- s--------- a-i-a-i-e- h-a-u-h-t-፣ s-i-u-h-t- --------------------------------- ariba‘ite፣ ḥamushite፣ shidushite
septiņi, astoņi, deviņi ሸ-ዓ---ሸ---፣----ተ ሸ---- ሸ---- ት--- ሸ-ዓ-፣ ሸ-ን-፣ ት-ዓ- ---------------- ሸውዓተ፣ ሸሞንተ፣ ትሽዓተ 0
sh-wi--te- --e--nit-- ---hi‘ate s--------- s--------- t-------- s-e-i-a-e- s-e-o-i-e- t-s-i-a-e ------------------------------- shewi‘ate፣ shemonite፣ tishi‘ate
Es skaitu. ኣነ-እ--ር። ኣ- እ---- ኣ- እ-ጽ-። -------- ኣነ እቖጽር። 0
ane -ḵ--t-’i-i። a-- i----------- a-e i-̱-o-s-i-i- ---------------- ane iḵ’ots’iri።
Tu skaiti. ንስ--ት-ጽ-። ን-- ት---- ን-ኻ ት-ጽ-። --------- ንስኻ ትቖጽር። 0
ni-i------ḵ’o----r-። n------ t------------ n-s-h-a t-k-’-t-’-r-። --------------------- nisiẖa tiḵ’ots’iri።
Viņš skaita. ንሱ ---ር። ን- ይ---- ን- ይ-ጽ-። -------- ንሱ ይቖጽር። 0
nisu---k-’o-----i። n--- y------------ n-s- y-k-’-t-’-r-። ------------------ nisu yiḵ’ots’iri።
Viens. Pirmais. ሓ-- እቲ ቀ--ይ። ሓ-- እ- ቀ---- ሓ-። እ- ቀ-ማ-። ------------ ሓደ። እቲ ቀዳማይ። 0
ḥ---።-itī ---dama-i። h----- i-- k--------- h-a-e- i-ī k-e-a-a-i- --------------------- ḥade። itī k’edamayi።
Divi. Otrais. ክልተ- እ--ካል-ይ ክ--- እ- ካ--- ክ-ተ- እ- ካ-ኣ- ------------ ክልተ። እቲ ካልኣይ 0
k-lite- -t- kal----i k------ i-- k------- k-l-t-። i-ī k-l-’-y- -------------------- kilite። itī kali’ayi
Trīs. Trešais. ሰ--ተ። -ቲ ሳል--። ሰ---- እ- ሳ---- ሰ-ስ-። እ- ሳ-ሳ-። -------------- ሰለስተ። እቲ ሳልሳይ። 0
s---s-te---t- ---i-a-i። s-------- i-- s-------- s-l-s-t-። i-ī s-l-s-y-። ----------------------- selesite። itī salisayi።
Četri. Ceturtais. ኣር--ተ---- ---ይ። ኣ----- እ- ራ---- ኣ-ባ-ተ- እ- ራ-ዓ-። --------------- ኣርባዕተ። እቲ ራብዓይ። 0
a--b-‘it-። itī -a----y-። a--------- i-- r-------- a-i-a-i-e- i-ī r-b-‘-y-። ------------------------ ariba‘ite። itī rabi‘ayi።
Pieci. Piektais. ሓሙሽ-። -ቲ ----። ሓ---- እ- ሓ---- ሓ-ሽ-። እ- ሓ-ሻ-። -------------- ሓሙሽተ። እቲ ሓምሻይ። 0
h-amu-h-t----tī ḥa---h--i። h---------- i-- h---------- h-a-u-h-t-። i-ī h-a-i-h-y-። --------------------------- ḥamushite። itī ḥamishayi።
Seši. Sestais. ሽ-ሽ-- -ቲ --ሻ-። ሽ---- እ- ሻ---- ሽ-ሽ-። እ- ሻ-ሻ-። -------------- ሽዱሽተ። እቲ ሻዱሻይ። 0
s-idush-te----ī-s-a-usha--። s---------- i-- s---------- s-i-u-h-t-። i-ī s-a-u-h-y-። --------------------------- shidushite። itī shadushayi።
Septiņi. Septītais. ሸውዓ-።--ቲ-----። ሸ---- እ- ሻ---- ሸ-ዓ-። እ- ሻ-ዓ-። -------------- ሸውዓተ። እቲ ሻውዓይ። 0
sh-wi‘a-e።--t---h---‘a-i። s--------- i-- s--------- s-e-i-a-e- i-ī s-a-i-a-i- ------------------------- shewi‘ate። itī shawi‘ayi።
Astoņi. Astotais. ሸሞ-ተ።--ቲ ሻ---። ሸ---- እ- ሻ---- ሸ-ን-። እ- ሻ-ና-። -------------- ሸሞንተ። እቲ ሻምናይ። 0
s--mo-it-። it---h--inay-። s--------- i-- s--------- s-e-o-i-e- i-ī s-a-i-a-i- ------------------------- shemonite። itī shaminayi።
Deviņi. Devītais. ት---።----ታ-ዓይ። ት---- እ- ታ---- ት-ዓ-። እ- ታ-ዓ-። -------------- ትሽዓተ። እቲ ታሽዓይ። 0
ti-hi‘a-e---tī-tas-i-ayi። t--------- i-- t--------- t-s-i-a-e- i-ī t-s-i-a-i- ------------------------- tishi‘ate። itī tashi‘ayi።

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!