Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   hy Numbers

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [յոթ]

7 [yot’]

Numbers

[t’ver]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ես --շ---մ---: Ե- հ------ ե-- Ե- հ-շ-ո-մ ե-: -------------- Ես հաշվում եմ: 0
Yes--ash-um---m Y-- h------ y-- Y-s h-s-v-m y-m --------------- Yes hashvum yem
viens, divi, trīs մե-, -----, --եք մ--- ե----- ե--- մ-կ- ե-կ-ւ- ե-ե- ---------------- մեկ, երկու, երեք 0
m--- y-rk-- -e--k’ m--- y----- y----- m-k- y-r-u- y-r-k- ------------------ mek, yerku, yerek’
Es skaitu līdz trīs. Ես հա-վ--մ--մ-----և-եր--ը: Ե- հ------ ե- մ---- ե----- Ե- հ-շ-ո-մ ե- մ-ն-և ե-ե-ը- -------------------------- Ես հաշվում եմ մինչև երեքը: 0
Ye--ha-h-u---e- -inc----v ---e--y Y-- h------ y-- m-------- y------ Y-s h-s-v-m y-m m-n-h-y-v y-r-k-y --------------------------------- Yes hashvum yem minch’yev yerek’y
Es skaitu tālāk: Ես--ար-ւն-կո-մ ե--հա-վել: Ե- շ---------- ե- հ------ Ե- շ-ր-ւ-ա-ո-մ ե- հ-շ-ե-: ------------------------- Ես շարունակում եմ հաշվել: 0
Yes-------a--- --m ---h-el Y-- s--------- y-- h------ Y-s s-a-u-a-u- y-m h-s-v-l -------------------------- Yes sharunakum yem hashvel
četri, pieci, seši, չորս, հինգ---եց չ---- հ---- վ-- չ-ր-, հ-ն-, վ-ց --------------- չորս, հինգ, վեց 0
c----rs,--i-g---e--’ c------- h---- v---- c-’-o-s- h-n-, v-t-’ -------------------- ch’vors, hing, vets’
septiņi, astoņi, deviņi յ-թ- ո--,---ը յ--- ո--- ի-- յ-թ- ո-թ- ի-ը ------------- յոթ, ութ, ինը 0
yo----u-’, i-y y---- u--- i-- y-t-, u-’- i-y -------------- yot’, ut’, iny
Es skaitu. Ե- հա-վ-ւմ---: Ե- հ------ ե-- Ե- հ-շ-ո-մ ե-: -------------- Ես հաշվում եմ: 0
Ye--h-s--u- --m Y-- h------ y-- Y-s h-s-v-m y-m --------------- Yes hashvum yem
Tu skaiti. Դ-ւ հա-վո-- ես: Դ-- հ------ ե-- Դ-ւ հ-շ-ո-մ ե-: --------------- Դու հաշվում ես: 0
Du--a---um-yes D- h------ y-- D- h-s-v-m y-s -------------- Du hashvum yes
Viņš skaita. Նա -աշ-ու- է: Ն- հ------ է- Ն- հ-շ-ո-մ է- ------------- Նա հաշվում է: 0
N- --sh-um-e N- h------ e N- h-s-v-m e ------------ Na hashvum e
Viens. Pirmais. մեկ--առա-ի-ը մ--- ա------ մ-կ- ա-ա-ի-ը ------------ մեկ- առաջինը 0
m--- -rr--i-y m--- a------- m-k- a-r-j-n- ------------- mek- arrajiny
Divi. Otrais. եր--ւ ---ր-րոր-ը ե---- - ե------- ե-կ-ւ - ե-կ-ո-դ- ---------------- երկու - երկրորդը 0
y-r-u ---erkr-r-y y---- - y-------- y-r-u - y-r-r-r-y ----------------- yerku - yerkrordy
Trīs. Trešais. ե-եք ---րր-րդը ե--- - ե------ ե-ե- - ե-ր-ր-ը -------------- երեք - երրորդը 0
ye--k----y-r--r-y y----- - y------- y-r-k- - y-r-o-d- ----------------- yerek’ - yerrordy
Četri. Ceturtais. չ--ս-- չ--ր-րդը չ--- - չ------- չ-ր- - չ-ր-ո-դ- --------------- չորս - չորրորդը 0
c-’v--s - ch’vorror-y c------ - c---------- c-’-o-s - c-’-o-r-r-y --------------------- ch’vors - ch’vorrordy
Pieci. Piektais. հ-նգ - հի-գերորդը հ--- - հ--------- հ-ն- - հ-ն-ե-ո-դ- ----------------- հինգ - հինգերորդը 0
hin- ---i--e-ordy h--- - h--------- h-n- - h-n-e-o-d- ----------------- hing - hingerordy
Seši. Sestais. վ-ց-- վե--րո--ը վ-- - վ-------- վ-ց - վ-ց-ր-ր-ը --------------- վեց - վեցերորդը 0
v---’-- v--s-yer-r-y v---- - v----------- v-t-’ - v-t-’-e-o-d- -------------------- vets’ - vets’yerordy
Septiņi. Septītais. յոթ - -ոթ--ո--ը յ-- - յ-------- յ-թ - յ-թ-ր-ր-ը --------------- յոթ - յոթերորդը 0
yo---- yo------rdy y--- - y---------- y-t- - y-t-y-r-r-y ------------------ yot’ - yot’yerordy
Astoņi. Astotais. ո-- --ո-թե-ո--ը ո-- - ո-------- ո-թ - ո-թ-ր-ր-ը --------------- ութ - ութերորդը 0
ut- ---t’-er-rdy u-- - u--------- u-’ - u-’-e-o-d- ---------------- ut’ - ut’yerordy
Deviņi. Devītais. ինը- ի-ե-որ-ը ի--- ի------- ի-ը- ի-ե-ո-դ- ------------- ինը- իներորդը 0
i--- ---ror-y i--- i------- i-y- i-e-o-d- ------------- iny- inerordy

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!