Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   el Αριθμοί

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [επτά]

7 [eptá]

Αριθμοί

[Arithmoí]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: (Εγώ) Μετρ--: (Εγώ) Μετράω: (-γ-) Μ-τ-ά-: ------------- (Εγώ) Μετράω: 0
(Egṓ- Me----: (Egṓ) Metráō: (-g-) M-t-á-: ------------- (Egṓ) Metráō:
viens, divi, trīs έν-, δύο, τ--α ένα, δύο, τρία έ-α- δ-ο- τ-ί- -------------- ένα, δύο, τρία 0
é--,-dýo,--r-a éna, dýo, tría é-a- d-o- t-í- -------------- éna, dýo, tría
Es skaitu līdz trīs. (Εγ-)--ε--άω -- -ο-τ-ί-. (Εγώ) Μετράω ως το τρία. (-γ-) Μ-τ-ά- ω- τ- τ-ί-. ------------------------ (Εγώ) Μετράω ως το τρία. 0
(-gṓ)--e-rá---- t- tría. (Egṓ) Metráō ōs to tría. (-g-) M-t-á- ō- t- t-í-. ------------------------ (Egṓ) Metráō ōs to tría.
Es skaitu tālāk: (Εγώ) ------ζ- -- ---ρ--: (Εγώ) Συνεχίζω να μετράω: (-γ-) Σ-ν-χ-ζ- ν- μ-τ-ά-: ------------------------- (Εγώ) Συνεχίζω να μετράω: 0
(-----Synech-zō--a-me-r--: (Egṓ) Synechízō na metráō: (-g-) S-n-c-í-ō n- m-t-á-: -------------------------- (Egṓ) Synechízō na metráō:
četri, pieci, seši, τ--σ-ρα- π--τε, ---, τέσσερα, πέντε, έξι, τ-σ-ε-α- π-ν-ε- έ-ι- -------------------- τέσσερα, πέντε, έξι, 0
t----ra- -én-e---xi, téssera, pénte, éxi, t-s-e-a- p-n-e- é-i- -------------------- téssera, pénte, éxi,
septiņi, astoņi, deviņi ε-τ-, -κ--, -ν-έα επτά, οκτώ, εννέα ε-τ-, ο-τ-, ε-ν-α ----------------- επτά, οκτώ, εννέα 0
ep-á,-o---, -nn-a eptá, oktṓ, ennéa e-t-, o-t-, e-n-a ----------------- eptá, oktṓ, ennéa
Es skaitu. (Εγώ- --τρά-. (Εγώ) Μετράω. (-γ-) Μ-τ-ά-. ------------- (Εγώ) Μετράω. 0
(-g-- -et-áō. (Egṓ) Metráō. (-g-) M-t-á-. ------------- (Egṓ) Metráō.
Tu skaiti. (---- ----ά-. (Εσύ) Μετράς. (-σ-) Μ-τ-ά-. ------------- (Εσύ) Μετράς. 0
(Esý--M-trás. (Esý) Metrás. (-s-) M-t-á-. ------------- (Esý) Metrás.
Viņš skaita. (Αυτός)--ε--ά--. (Αυτός) Μετράει. (-υ-ό-) Μ-τ-ά-ι- ---------------- (Αυτός) Μετράει. 0
(Autós----tr-ei. (Autós) Metráei. (-u-ó-) M-t-á-i- ---------------- (Autós) Metráei.
Viens. Pirmais. Ένα. - πρώτ--. Ένα. Ο πρώτος. Έ-α- Ο π-ώ-ο-. -------------- Ένα. Ο πρώτος. 0
É-a- O p-ṓt-s. Éna. O prṓtos. É-a- O p-ṓ-o-. -------------- Éna. O prṓtos.
Divi. Otrais. Δύ-. Ο δ----ρ--. Δύο. Ο δεύτερος. Δ-ο- Ο δ-ύ-ε-ο-. ---------------- Δύο. Ο δεύτερος. 0
D--.-- -e-t--os. Dýo. O deúteros. D-o- O d-ú-e-o-. ---------------- Dýo. O deúteros.
Trīs. Trešais. Τρί-. - τ-ί-ος. Τρία. Ο τρίτος. Τ-ί-. Ο τ-ί-ο-. --------------- Τρία. Ο τρίτος. 0
Tr-a. ---r-tos. Tría. O trítos. T-í-. O t-í-o-. --------------- Tría. O trítos.
Četri. Ceturtais. Τ--σερ---Ο----αρτος. Τέσσερα. Ο τέταρτος. Τ-σ-ε-α- Ο τ-τ-ρ-ο-. -------------------- Τέσσερα. Ο τέταρτος. 0
Té--e-a-----éta----. Téssera. O tétartos. T-s-e-a- O t-t-r-o-. -------------------- Téssera. O tétartos.
Pieci. Piektais. Πέν--. - πέ--τ-ς. Πέντε. Ο πέμπτος. Π-ν-ε- Ο π-μ-τ-ς- ----------------- Πέντε. Ο πέμπτος. 0
P---e. - pémptos. Pénte. O pémptos. P-n-e- O p-m-t-s- ----------------- Pénte. O pémptos.
Seši. Sestais. Έ--. Ο--κτ-ς. Έξι. Ο έκτος. Έ-ι- Ο έ-τ-ς- ------------- Έξι. Ο έκτος. 0
É--.-- -kt--. Éxi. O éktos. É-i- O é-t-s- ------------- Éxi. O éktos.
Septiņi. Septītais. Επτά- --έ-δ-μος. Επτά. Ο έβδομος. Ε-τ-. Ο έ-δ-μ-ς- ---------------- Επτά. Ο έβδομος. 0
E-t-. O-ébd-m--. Eptá. O ébdomos. E-t-. O é-d-m-s- ---------------- Eptá. O ébdomos.
Astoņi. Astotais. Ο-τ-- Ο-ό--οο-. Οκτώ. Ο όγδοος. Ο-τ-. Ο ό-δ-ο-. --------------- Οκτώ. Ο όγδοος. 0
O-tṓ- O ---oos. Oktṓ. O ógdoos. O-t-. O ó-d-o-. --------------- Oktṓ. O ógdoos.
Deviņi. Devītais. Ε---α- Ο έν-το-. Εννέα. Ο ένατος. Ε-ν-α- Ο έ-α-ο-. ---------------- Εννέα. Ο ένατος. 0
Enné-- O --atos. Ennéa. O énatos. E-n-a- O é-a-o-. ---------------- Ennéa. O énatos.

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!