Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   el Αριθμοί

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [επτά]

7 [eptá]

Αριθμοί

[Arithmoí]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: (Ε--)-Μετ-άω: (____ Μ______ (-γ-) Μ-τ-ά-: ------------- (Εγώ) Μετράω: 0
(-g-)--etr-ō: (____ M______ (-g-) M-t-á-: ------------- (Egṓ) Metráō:
viens, divi, trīs ένα- -ύο--τ--α έ___ δ___ τ___ έ-α- δ-ο- τ-ί- -------------- ένα, δύο, τρία 0
é--,--ýo,---ía é___ d___ t___ é-a- d-o- t-í- -------------- éna, dýo, tría
Es skaitu līdz trīs. (Εγ-- --τρ-ω -- -----ία. (____ Μ_____ ω_ τ_ τ____ (-γ-) Μ-τ-ά- ω- τ- τ-ί-. ------------------------ (Εγώ) Μετράω ως το τρία. 0
(Egṓ) Me---ō-ōs-------a. (____ M_____ ō_ t_ t____ (-g-) M-t-á- ō- t- t-í-. ------------------------ (Egṓ) Metráō ōs to tría.
Es skaitu tālāk: (-γ-)-Σ-νεχίζω ν- -ε-ράω: (____ Σ_______ ν_ μ______ (-γ-) Σ-ν-χ-ζ- ν- μ-τ-ά-: ------------------------- (Εγώ) Συνεχίζω να μετράω: 0
(E-ṓ)-Sy--c---ō-na--e----: (____ S________ n_ m______ (-g-) S-n-c-í-ō n- m-t-á-: -------------------------- (Egṓ) Synechízō na metráō:
četri, pieci, seši, τέσσε-α, πέ---,-έ--, τ_______ π_____ έ___ τ-σ-ε-α- π-ν-ε- έ-ι- -------------------- τέσσερα, πέντε, έξι, 0
t---era- -ént---é--, t_______ p_____ é___ t-s-e-a- p-n-e- é-i- -------------------- téssera, pénte, éxi,
septiņi, astoņi, deviņi επ--- -κ-ώ,----έα ε____ ο____ ε____ ε-τ-, ο-τ-, ε-ν-α ----------------- επτά, οκτώ, εννέα 0
ep-á, ok-ṓ- e---a e____ o____ e____ e-t-, o-t-, e-n-a ----------------- eptá, oktṓ, ennéa
Es skaitu. (Ε-ώ)-Μ-τρ--. (____ Μ______ (-γ-) Μ-τ-ά-. ------------- (Εγώ) Μετράω. 0
(-gṓ) M--r--. (____ M______ (-g-) M-t-á-. ------------- (Egṓ) Metráō.
Tu skaiti. (-σύ) ---ρ-ς. (____ Μ______ (-σ-) Μ-τ-ά-. ------------- (Εσύ) Μετράς. 0
(--ý) --t--s. (____ M______ (-s-) M-t-á-. ------------- (Esý) Metrás.
Viņš skaita. (Αυ--ς--Μ---ά-ι. (______ Μ_______ (-υ-ό-) Μ-τ-ά-ι- ---------------- (Αυτός) Μετράει. 0
(-ut-s----t-á--. (______ M_______ (-u-ó-) M-t-á-i- ---------------- (Autós) Metráei.
Viens. Pirmais. Ένα--- πρώτο-. Έ___ Ο π______ Έ-α- Ο π-ώ-ο-. -------------- Ένα. Ο πρώτος. 0
Én-- O----tos. É___ O p______ É-a- O p-ṓ-o-. -------------- Éna. O prṓtos.
Divi. Otrais. Δ-ο.-- -----ρ-ς. Δ___ Ο δ________ Δ-ο- Ο δ-ύ-ε-ο-. ---------------- Δύο. Ο δεύτερος. 0
Dý-.-O deút-r-s. D___ O d________ D-o- O d-ú-e-o-. ---------------- Dýo. O deúteros.
Trīs. Trešais. Τ-ία.-Ο-τ-ίτ-ς. Τ____ Ο τ______ Τ-ί-. Ο τ-ί-ο-. --------------- Τρία. Ο τρίτος. 0
T-í---O-t---os. T____ O t______ T-í-. O t-í-o-. --------------- Tría. O trítos.
Četri. Ceturtais. Τ-σσ---. - -έταρ--ς. Τ_______ Ο τ________ Τ-σ-ε-α- Ο τ-τ-ρ-ο-. -------------------- Τέσσερα. Ο τέταρτος. 0
T-s---a.-- t---r-os. T_______ O t________ T-s-e-a- O t-t-r-o-. -------------------- Téssera. O tétartos.
Pieci. Piektais. Πέντε- Ο-πέμπτος. Π_____ Ο π_______ Π-ν-ε- Ο π-μ-τ-ς- ----------------- Πέντε. Ο πέμπτος. 0
Pén-------é-p-os. P_____ O p_______ P-n-e- O p-m-t-s- ----------------- Pénte. O pémptos.
Seši. Sestais. Έ--.---έκτ-ς. Έ___ Ο έ_____ Έ-ι- Ο έ-τ-ς- ------------- Έξι. Ο έκτος. 0
Éxi. O---to-. É___ O é_____ É-i- O é-t-s- ------------- Éxi. O éktos.
Septiņi. Septītais. Ε---.-----δομος. Ε____ Ο έ_______ Ε-τ-. Ο έ-δ-μ-ς- ---------------- Επτά. Ο έβδομος. 0
E-t---O é-domos. E____ O é_______ E-t-. O é-d-m-s- ---------------- Eptá. O ébdomos.
Astoņi. Astotais. Ο---. Ο ό-δ---. Ο____ Ο ό______ Ο-τ-. Ο ό-δ-ο-. --------------- Οκτώ. Ο όγδοος. 0
Ok-ṓ. - -g--o-. O____ O ó______ O-t-. O ó-d-o-. --------------- Oktṓ. O ógdoos.
Deviņi. Devītais. Εν--α.-- ------. Ε_____ Ο έ______ Ε-ν-α- Ο έ-α-ο-. ---------------- Εννέα. Ο ένατος. 0
Enn-a- -----to-. E_____ O é______ E-n-a- O é-a-o-. ---------------- Ennéa. O énatos.

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!