Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   am ቁጥሮች

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [ሰባት]

7 [sebati]

ቁጥሮች

[k’ut’irochi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu amharu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: እኔ ------፦ እ- እ------ እ- እ-ጥ-ለ-፦ ---------- እኔ እቆጥራለው፦ 0
i-- -k’ot-ir-l-wi:- i-- i-------------- i-ē i-’-t-i-a-e-i-- ------------------- inē ik’ot’iralewi:-
viens, divi, trīs አን-----ት-፤--ት አ--- ሁ-- ፤--- አ-ድ- ሁ-ት ፤-ስ- ------------- አንድ፤ ሁለት ፤ሶስት 0
ā-id---h-l-ti -sos-ti ā----- h----- ;------ ā-i-i- h-l-t- ;-o-i-i --------------------- ānidi; huleti ;sositi
Es skaitu līdz trīs. እ-- ሶስ- ----። እ-- ሶ-- ቆ---- እ-ከ ሶ-ት ቆ-ር-። ------------- እስከ ሶስት ቆጠርኩ። 0
i-----s--i---k’---e-i-u. i---- s----- k---------- i-i-e s-s-t- k-o-’-r-k-. ------------------------ isike sositi k’ot’eriku.
Es skaitu tālāk: እኔ--ጨ-- -ቆ-ራለ-፦ እ- ተ--- እ------ እ- ተ-ማ- እ-ጥ-ለ-፦ --------------- እኔ ተጨማሪ እቆጥራለው፦ 0
i----e-h--marī-------ira-ew--- i-- t--------- i-------------- i-ē t-c-’-m-r- i-’-t-i-a-e-i-- ------------------------------ inē tech’emarī ik’ot’iralewi:-
četri, pieci, seši, አራት-፤---ስት-፤---ስት አ-- ፤ አ--- ፤ ስ--- አ-ት ፤ አ-ስ- ፤ ስ-ስ- ----------------- አራት ፤ አምስት ፤ ስድስት 0
ā--ti --ām---ti-; sidisi-i ā---- ; ā------ ; s------- ā-a-i ; ā-i-i-i ; s-d-s-t- -------------------------- ārati ; āmisiti ; sidisiti
septiņi, astoņi, deviņi ሰ-ት ፤--ም-ት-፤---ኝ ሰ-- ፤ ስ--- ፤ ዘ-- ሰ-ት ፤ ስ-ን- ፤ ዘ-ኝ ---------------- ሰባት ፤ ስምንት ፤ ዘጠኝ 0
s---ti-; simi--ti ; z-t-en-i s----- ; s------- ; z------- s-b-t- ; s-m-n-t- ; z-t-e-y- ---------------------------- sebati ; siminiti ; zet’enyi
Es skaitu. እኔ-----ለ-። እ- እ------ እ- እ-ጥ-ለ-። ---------- እኔ እቆጥራለው። 0
i---i-’--’i---e-i. i-- i------------- i-ē i-’-t-i-a-e-i- ------------------ inē ik’ot’iralewi.
Tu skaiti. አን-/- -ቆጥ-ለህ/ሪ--ሽ። አ---- ት----------- አ-ተ-ቺ ት-ጥ-ለ-/-ያ-ሽ- ------------------ አንተ/ቺ ትቆጥራለህ/ሪያለሽ። 0
ān--e--hī--i---t’--al-h-/rīya--sh-. ā-------- t------------------------ ā-i-e-c-ī t-k-o-’-r-l-h-/-ī-a-e-h-. ----------------------------------- ānite/chī tik’ot’iralehi/rīyaleshi.
Viņš skaita. እ- ይቆ-ራ-። እ- ይ----- እ- ይ-ጥ-ል- --------- እሱ ይቆጥራል። 0
isu-yik-ot--r--i. i-- y------------ i-u y-k-o-’-r-l-. ----------------- isu yik’ot’irali.
Viens. Pirmais. አንድ – አ-ደኛ አ-- – አ--- አ-ድ – አ-ደ- ---------- አንድ – አንደኛ 0
ān-d--– ānidenya ā---- – ā------- ā-i-i – ā-i-e-y- ---------------- ānidi – ānidenya
Divi. Otrais. ሁለት-–-ሁ--ኛ ሁ-- – ሁ--- ሁ-ት – ሁ-ተ- ---------- ሁለት – ሁለተኛ 0
hu---i – hule---ya h----- – h-------- h-l-t- – h-l-t-n-a ------------------ huleti – huletenya
Trīs. Trešais. ሶስ- – -ስተኛ ሶ-- – ሶ--- ሶ-ት – ሶ-ተ- ---------- ሶስት – ሶስተኛ 0
so--ti-– -o-it--ya s----- – s-------- s-s-t- – s-s-t-n-a ------------------ sositi – sositenya
Četri. Ceturtais. አራት –-አ-ተኛ አ-- – አ--- አ-ት – አ-ተ- ---------- አራት – አራተኛ 0
ār-ti –-ārat---a ā---- – ā------- ā-a-i – ā-a-e-y- ---------------- ārati – āratenya
Pieci. Piektais. አም---– -ም-ተኛ አ--- – አ---- አ-ስ- – አ-ስ-ኛ ------------ አምስት – አምስተኛ 0
āmisiti-- ----itenya ā------ – ā--------- ā-i-i-i – ā-i-i-e-y- -------------------- āmisiti – āmisitenya
Seši. Sestais. ስ----– ስ---ኛ ስ--- – ስ---- ስ-ስ- – ስ-ስ-ኛ ------------ ስድስት – ስድስተኛ 0
s--is-t--- -id--itenya s------- – s---------- s-d-s-t- – s-d-s-t-n-a ---------------------- sidisiti – sidisitenya
Septiņi. Septītais. ስባት ---ባተኛ ስ-- – ስ--- ስ-ት – ስ-ተ- ---------- ስባት – ስባተኛ 0
sib--- – ---a--n-a s----- – s-------- s-b-t- – s-b-t-n-a ------------------ sibati – sibatenya
Astoņi. Astotais. ስ-ን- –--ምንተኛ ስ--- – ስ---- ስ-ን- – ስ-ን-ኛ ------------ ስምንት – ስምንተኛ 0
sim----- –-si-i-iten-a s------- – s---------- s-m-n-t- – s-m-n-t-n-a ---------------------- siminiti – siminitenya
Deviņi. Devītais. ዘ---–---ነኛ ዘ-- – ዘ--- ዘ-ኝ – ዘ-ነ- ---------- ዘጠኝ – ዘጠነኛ 0
z---eny--- ---’-n--ya z------- – z--------- z-t-e-y- – z-t-e-e-y- --------------------- zet’enyi – zet’enenya

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!