Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   cs Kladení otázek 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [šedesát dva]

Kladení otázek 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
mācīties uči--se u--- s- u-i- s- ------- učit se 0
Vai skolēni mācās daudz? Učí-se žá-i --d-ě? U-- s- ž--- h----- U-í s- ž-c- h-d-ě- ------------------ Učí se žáci hodně? 0
Nē, viņi mācās maz. Ne, u-í se-m-l-. N-- u-- s- m---- N-, u-í s- m-l-. ---------------- Ne, učí se málo. 0
jautāt pt-t se p--- s- p-á- s- ------- ptát se 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Pt-te se --st- -či-el-? P---- s- č---- u------- P-á-e s- č-s-o u-i-e-e- ----------------------- Ptáte se často učitele? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. N-, ----á---e h- -a-to. N-- n----- s- h- č----- N-, n-p-á- s- h- č-s-o- ----------------------- Ne, neptám se ho často. 0
atbildēt o--o-ídat o-------- o-p-v-d-t --------- odpovídat 0
Atbildiet, lūdzu! O-p-vě---, -r-s-m. O--------- p------ O-p-v-z-e- p-o-í-. ------------------ Odpovězte, prosím. 0
Es atbildu. O-p--íd-m. O--------- O-p-v-d-m- ---------- Odpovídám. 0
strādāt pracov-t p------- p-a-o-a- -------- pracovat 0
Vai viņš pašlaik strādā? P-ac-je pr-vě? P------ p----- P-a-u-e p-á-ě- -------------- Pracuje právě? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Ano,--rá-ě----c-j-. A--- p---- p------- A-o- p-á-ě p-a-u-e- ------------------- Ano, právě pracuje. 0
nākt při--t p----- p-i-í- ------ přijít 0
Vai Jūs nāksiet? P--j-e-e? P-------- P-i-d-t-? --------- Přijdete? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. A--,-p--j-em- h--d. A--- p------- h---- A-o- p-i-d-m- h-e-. ------------------- Ano, přijdeme hned. 0
dzīvot b-d--t b----- b-d-e- ------ bydlet 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Byd--te-------í-ě? B------ v B------- B-d-í-e v B-r-í-ě- ------------------ Bydlíte v Berlíně? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. A-o, -yd----v B-rl-ně. A--- b----- v B------- A-o- b-d-í- v B-r-í-ě- ---------------------- Ano, bydlím v Berlíně. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!