Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   el Θέτω ερωτήσεις 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [εξήντα δύο]

62 [exḗnta dýo]

Θέτω ερωτήσεις 1

[Thétō erōtḗseis 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
mācīties δια--ζω δ------ δ-α-ά-ω ------- διαβάζω 0
d-----ō d------ d-a-á-ō ------- diabázō
Vai skolēni mācās daudz? Οι μα-η-ές -ια-ά--υ----λ-; Ο- μ------ δ-------- π---- Ο- μ-θ-τ-ς δ-α-ά-ο-ν π-λ-; -------------------------- Οι μαθητές διαβάζουν πολύ; 0
O---ath-----d---á--u-----ý? O- m------- d-------- p---- O- m-t-ē-é- d-a-á-o-n p-l-? --------------------------- Oi mathētés diabázoun polý?
Nē, viņi mācās maz. Ό--, δ-αβάζ-υ- -ίγ-. Ό--- δ-------- λ---- Ό-ι- δ-α-ά-ο-ν λ-γ-. -------------------- Όχι, διαβάζουν λίγο. 0
Ó-h--------z-u- ----. Ó---- d-------- l---- Ó-h-, d-a-á-o-n l-g-. --------------------- Óchi, diabázoun lígo.
jautāt ρ-τ-ω ρ---- ρ-τ-ω ----- ρωτάω 0
rō-áō r---- r-t-ō ----- rōtáō
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Ρωτά-- σ--νά τ-- δά-κα-ο; Ρ----- σ---- τ-- δ------- Ρ-τ-τ- σ-χ-ά τ-ν δ-σ-α-ο- ------------------------- Ρωτάτε συχνά τον δάσκαλο; 0
Rō--te ---h-á to- -ásk-l-? R----- s----- t-- d------- R-t-t- s-c-n- t-n d-s-a-o- -------------------------- Rōtáte sychná ton dáskalo?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Όχ---δ-ν-τ-ν ---άω ----ά. Ό--- δ-- τ-- ρ---- σ----- Ό-ι- δ-ν τ-ν ρ-τ-ω σ-χ-ά- ------------------------- Όχι, δεν τον ρωτάω συχνά. 0
Ó--i, --n t-n-rōtáō -----á. Ó---- d-- t-- r---- s------ Ó-h-, d-n t-n r-t-ō s-c-n-. --------------------------- Óchi, den ton rōtáō sychná.
atbildēt απα-τ-ω α------ α-α-τ-ω ------- απαντάω 0
ap-n--ō a------ a-a-t-ō ------- apantáō
Atbildiet, lūdzu! Απα-τήστ- π-ρακ--ώ. Α-------- π-------- Α-α-τ-σ-ε π-ρ-κ-λ-. ------------------- Απαντήστε παρακαλώ. 0
Apa-tḗ--e p-r---l-. A-------- p-------- A-a-t-s-e p-r-k-l-. ------------------- Apantḗste parakalṓ.
Es atbildu. Α----ά-. Α------- Α-α-τ-ω- -------- Απαντάω. 0
A-----ō. A------- A-a-t-ō- -------- Apantáō.
strādāt δ-υλ-ύω δ------ δ-υ-ε-ω ------- δουλεύω 0
doul--ō d------ d-u-e-ō ------- douleúō
Vai viņš pašlaik strādā? (-υ---- Δ--λ-ύ-ι ---α; (------ Δ------- τ---- (-υ-ό-) Δ-υ-ε-ε- τ-ρ-; ---------------------- (Αυτός) Δουλεύει τώρα; 0
(-utó-)----l---i--ṓr-? (------ D------- t---- (-u-ó-) D-u-e-e- t-r-? ---------------------- (Autós) Douleúei tṓra?
Jā, viņš pašlaik strādā. Ν-ι, δο-λεύε----ρ-. Ν--- δ------- τ---- Ν-ι- δ-υ-ε-ε- τ-ρ-. ------------------- Ναι, δουλεύει τώρα. 0
N-i--d-u----i--ṓr-. N--- d------- t---- N-i- d-u-e-e- t-r-. ------------------- Nai, douleúei tṓra.
nākt έ-χομαι έ------ έ-χ-μ-ι ------- έρχομαι 0
érchom-i é------- é-c-o-a- -------- érchomai
Vai Jūs nāksiet? Έρχε--ε; Έ------- Έ-χ-σ-ε- -------- Έρχεστε; 0
É-che-te? É-------- É-c-e-t-? --------- Ércheste?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Ναι, ---ό--σ-- αμ-σ--. Ν--- ε-------- α------ Ν-ι- ε-χ-μ-σ-ε α-έ-ω-. ---------------------- Ναι, ερχόμαστε αμέσως. 0
N-i, erc-ó-as-e a-é--s. N--- e--------- a------ N-i- e-c-ó-a-t- a-é-ō-. ----------------------- Nai, erchómaste amésōs.
dzīvot μ-νω μ--- μ-ν- ---- μένω 0
mé-ō m--- m-n- ---- ménō
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Μέ---- -τ--Βερολ--ο; Μ----- σ-- Β-------- Μ-ν-τ- σ-ο Β-ρ-λ-ν-; -------------------- Μένετε στο Βερολίνο; 0
Ménet--st- Berolín-? M----- s-- B-------- M-n-t- s-o B-r-l-n-? -------------------- Ménete sto Berolíno?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Ν-ι,---ν--στο Β-ρολ---. Ν--- μ--- σ-- Β-------- Ν-ι- μ-ν- σ-ο Β-ρ-λ-ν-. ----------------------- Ναι, μένω στο Βερολίνο. 0
Na-, m--ō s-- ---ol---. N--- m--- s-- B-------- N-i- m-n- s-o B-r-l-n-. ----------------------- Nai, ménō sto Berolíno.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!