Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   el Θέτω ερωτήσεις 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [εξήντα δύο]

62 [exḗnta dýo]

Θέτω ερωτήσεις 1

[Thétō erōtḗseis 1]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
mācīties δι----ω διαβάζω 0
di----ōdiabázō
Vai skolēni mācās daudz? Οι μ------ δ-------- π---; Οι μαθητές διαβάζουν πολύ; 0
Oi m------- d-------- p---?Oi mathētés diabázoun polý?
Nē, viņi mācās maz. Όχ-- δ-------- λ---. Όχι, διαβάζουν λίγο. 0
Óc--- d-------- l---.Óchi, diabázoun lígo.
   
jautāt ρω--ω ρωτάω 0
rō--ōrōtáō
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Ρω---- σ---- τ-- δ------; Ρωτάτε συχνά τον δάσκαλο; 0
Rō---- s----- t-- d------?Rōtáte sychná ton dáskalo?
Nē, es viņam nejautāju bieži. Όχ-- δ-- τ-- ρ---- σ----. Όχι, δεν τον ρωτάω συχνά. 0
Óc--- d-- t-- r---- s-----.Óchi, den ton rōtáō sychná.
   
atbildēt απ----ω απαντάω 0
ap----ōapantáō
Atbildiet, lūdzu! Απ------- π-------. Απαντήστε παρακαλώ. 0
Ap------- p-------.Apantḗste parakalṓ.
Es atbildu. Απ-----. Απαντάω. 0
Ap-----.Apantáō.
   
strādāt δο----ω δουλεύω 0
do----ōdouleúō
Vai viņš pašlaik strādā? (Α----) Δ------- τ---; (Αυτός) Δουλεύει τώρα; 0
(A----) D------- t---?(Autós) Douleúei tṓra?
Jā, viņš pašlaik strādā. Να-- δ------- τ---. Ναι, δουλεύει τώρα. 0
Na-- d------- t---.Nai, douleúei tṓra.
   
nākt έρ----ι έρχομαι 0
ér-----iérchomai
Vai Jūs nāksiet? Έρ-----; Έρχεστε; 0
Ér------?Ércheste?
Jā, mēs tūlīt nāksim. Να-- ε-------- α-----. Ναι, ερχόμαστε αμέσως. 0
Na-- e--------- a-----.Nai, erchómaste amésōs.
   
dzīvot μέ-ω μένω 0
mé-ōménō
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? Μέ---- σ-- Β-------; Μένετε στο Βερολίνο; 0
Mé---- s-- B-------?Ménete sto Berolíno?
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Να-- μ--- σ-- Β-------. Ναι, μένω στο Βερολίνο. 0
Na-- m--- s-- B-------.Nai, ménō sto Berolíno.
   

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!