Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   sl Postavljanje vprašanj 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [dvainšestdeset]

Postavljanje vprašanj 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
mācīties u--ti-se učiti se u-i-i s- -------- učiti se 0
Vai skolēni mācās daudz? Se --jaki-ve-iko -či-o? Se dijaki veliko učijo? S- d-j-k- v-l-k- u-i-o- ----------------------- Se dijaki veliko učijo? 0
Nē, viņi mācās maz. Ne- mal-. Ne, malo. N-, m-l-. --------- Ne, malo. 0
jautāt v-r--at- -s--aš--ati) vprašati (spraševati) v-r-š-t- (-p-a-e-a-i- --------------------- vprašati (spraševati) 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? A-i-p-gos----p--šuje-e -čit--j-? Ali pogosto sprašujete učitelja? A-i p-g-s-o s-r-š-j-t- u-i-e-j-? -------------------------------- Ali pogosto sprašujete učitelja? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. Ne spraš---- ga-pog--to. Ne sprašujem ga pogosto. N- s-r-š-j-m g- p-g-s-o- ------------------------ Ne sprašujem ga pogosto. 0
atbildēt o--o-o-i-- (od-o-arj---) odgovoriti (odgovarjati) o-g-v-r-t- (-d-o-a-j-t-) ------------------------ odgovoriti (odgovarjati) 0
Atbildiet, lūdzu! O------ite, p--s--. Odgovorite, prosim. O-g-v-r-t-, p-o-i-. ------------------- Odgovorite, prosim. 0
Es atbildu. O-gov-r--m. Odgovarjam. O-g-v-r-a-. ----------- Odgovarjam. 0
strādāt dela-i delati d-l-t- ------ delati 0
Vai viņš pašlaik strādā? Ali-on-t--nu-----e-a? Ali on trenutno dela? A-i o- t-e-u-n- d-l-? --------------------- Ali on trenutno dela? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. D-- on t--nutno ---a. Da, on trenutno dela. D-, o- t-e-u-n- d-l-. --------------------- Da, on trenutno dela. 0
nākt pr-ti- p-i-a-a-i priti, prihajati p-i-i- p-i-a-a-i ---------------- priti, prihajati 0
Vai Jūs nāksiet? A---p-i--te? Ali pridete? A-i p-i-e-e- ------------ Ali pridete? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. D-,--akoj-----em-. Da, takoj pridemo. D-, t-k-j p-i-e-o- ------------------ Da, takoj pridemo. 0
dzīvot s--nova-i stanovati s-a-o-a-i --------- stanovati 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? St--u-e---v B-rlinu? Stanujete v Berlinu? S-a-u-e-e v B-r-i-u- -------------------- Stanujete v Berlinu? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Da,-sta--jem---Be--i-u. Da, stanujem v Berlinu. D-, s-a-u-e- v B-r-i-u- ----------------------- Da, stanujem v Berlinu. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!