Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   da Stille spørgsmål 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [toogtres]

Stille spørgsmål 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
mācīties l-re lære l-r- ---- lære 0
Vai skolēni mācās daudz? Lærer-ele--r-e me---? Lærer eleverne meget? L-r-r e-e-e-n- m-g-t- --------------------- Lærer eleverne meget? 0
Nē, viņi mācās maz. N--,----lære- -idt. Nej, de lærer lidt. N-j- d- l-r-r l-d-. ------------------- Nej, de lærer lidt. 0
jautāt spørge spørge s-ø-g- ------ spørge 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Sp------du--it -æ-ere-? Spørger du tit læreren? S-ø-g-r d- t-t l-r-r-n- ----------------------- Spørger du tit læreren? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. Nej- -eg-spø--e- ham----e t-t. Nej, jeg spørger ham ikke tit. N-j- j-g s-ø-g-r h-m i-k- t-t- ------------------------------ Nej, jeg spørger ham ikke tit. 0
atbildēt s-a-e svare s-a-e ----- svare 0
Atbildiet, lūdzu! V---s-----lig ----va-. Vær så venlig og svar. V-r s- v-n-i- o- s-a-. ---------------------- Vær så venlig og svar. 0
Es atbildu. Jeg s--rer. Jeg svarer. J-g s-a-e-. ----------- Jeg svarer. 0
strādāt arb-jde arbejde a-b-j-e ------- arbejde 0
Vai viņš pašlaik strādā? A-bejder-----lig--n-? Arbejder han lige nu? A-b-j-e- h-n l-g- n-? --------------------- Arbejder han lige nu? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. J----a---r-ej-er---ge---. Ja, han arbejder lige nu. J-, h-n a-b-j-e- l-g- n-. ------------------------- Ja, han arbejder lige nu. 0
nākt ko-me komme k-m-e ----- komme 0
Vai Jūs nāksiet? K--m-- -? Kommer I? K-m-e- I- --------- Kommer I? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. J---v--ko-m-- o--l-d-. Ja, vi kommer om lidt. J-, v- k-m-e- o- l-d-. ---------------------- Ja, vi kommer om lidt. 0
dzīvot -o bo b- -- bo 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? B-r-d----Berli-? Bor du i Berlin? B-r d- i B-r-i-? ---------------- Bor du i Berlin? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. J-- --g b------erli-. Ja, jeg bor i Berlin. J-, j-g b-r i B-r-i-. --------------------- Ja, jeg bor i Berlin. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!