Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   zh 从句连词:是否/会不会

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93[九十三]

93 [Jiǔshísān]

从句连词:是否/会不会

[cóngjù liáncí: Shìfǒu/ huì bù huì]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. 我 -知-,---是否 ---。 我 不--- 他 是- 爱- 。 我 不-道- 他 是- 爱- 。 ---------------- 我 不知道, 他 是否 爱我 。 0
w--bù---īd-o- t- s-ìfǒ- à- w-. w- b- z------ t- s----- à- w-- w- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- à- w-. ------------------------------ wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu ài wǒ.
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. 我 不知道- 他--否-回- 。 我 不--- 他 是- 回- 。 我 不-道- 他 是- 回- 。 ---------------- 我 不知道, 他 是否 回来 。 0
Wǒ bù---ī-à-- -- ----ǒ- h-í---. W- b- z------ t- s----- h------ W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- h-í-á-. ------------------------------- Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu huílái.
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. 我-不-道, 他------ 打电话-。 我 不--- 他 是- 给- 打-- 。 我 不-道- 他 是- 给- 打-话 。 -------------------- 我 不知道, 他 是否 给我 打电话 。 0
W--bù zh-dà-, t- sh--ǒu-gě- -- ---di-n-u-. W- b- z------ t- s----- g-- w- d- d------- W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- g-i w- d- d-à-h-à- ------------------------------------------ Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu gěi wǒ dǎ diànhuà.
Vai viņš mani mīl? 他 是否-爱--- ? 他 是- 爱- 呢 ? 他 是- 爱- 呢 ? ----------- 他 是否 爱我 呢 ? 0
T- -hì--- à- wǒ --? T- s----- à- w- n-- T- s-ì-ǒ- à- w- n-? ------------------- Tā shìfǒu ài wǒ ne?
Vai viņš nāks atpakaļ? 他 --会 回- 呢-? 他 会-- 回- 呢 ? 他 会-会 回- 呢 ? ------------ 他 会不会 回来 呢 ? 0
Tā h-- b--h-ì-h-íl-i ne? T- h-- b- h-- h----- n-- T- h-ì b- h-ì h-í-á- n-? ------------------------ Tā huì bù huì huílái ne?
Vai viņš man piezvanīs? 他---会 ---打-- - ? 他 会-- 给- 打-- 呢 ? 他 会-会 给- 打-话 呢 ? ---------------- 他 会不会 给我 打电话 呢 ? 0
Tā-h---b- h-ì -ě- ----- -ià---- --? T- h-- b- h-- g-- w- d- d------ n-- T- h-ì b- h-ì g-i w- d- d-à-h-à n-? ----------------------------------- Tā huì bù huì gěi wǒ dǎ diànhuà ne?
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? 我 问自---他 是--- 我-。 我 问--- 他 是- 想 我 。 我 问-己- 他 是- 想 我 。 ----------------- 我 问自己, 他 是否 想 我 。 0
W- -èn --jǐ, tā----f-u -iǎ-----. W- w-- z---- t- s----- x---- w-- W- w-n z-j-, t- s-ì-ǒ- x-ǎ-g w-. -------------------------------- Wǒ wèn zìjǐ, tā shìfǒu xiǎng wǒ.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? 我 -自己--他 是- --- 。 我 问--- 他 是- 有-- 。 我 问-己- 他 是- 有-人 。 ----------------- 我 问自己, 他 是否 有别人 。 0
Wǒ-w-n -ì-ǐ- t------ǒu-y-- -----n. W- w-- z---- t- s----- y-- b------ W- w-n z-j-, t- s-ì-ǒ- y-u b-é-é-. ---------------------------------- Wǒ wèn zìjǐ, tā shìfǒu yǒu biérén.
Es jautāju sev, vai viņš melo? 我 问-己,-他 是否 撒谎 。 我 问--- 他 是- 撒- 。 我 问-己- 他 是- 撒- 。 ---------------- 我 问自己, 他 是否 撒谎 。 0
W- -èn -------ā-shì-ǒ- s-h-ǎ--. W- w-- z---- t- s----- s------- W- w-n z-j-, t- s-ì-ǒ- s-h-ǎ-g- ------------------------------- Wǒ wèn zìjǐ, tā shìfǒu sāhuǎng.
Vai viņš domā par mani? 他-是- 想我 呢 ? 他 是- 想- 呢 ? 他 是- 想- 呢 ? ----------- 他 是否 想我 呢 ? 0
Tā-s---ǒu -iǎ-g--- --? T- s----- x---- w- n-- T- s-ì-ǒ- x-ǎ-g w- n-? ---------------------- Tā shìfǒu xiǎng wǒ ne?
Vai viņam ir kāda cita? 是否 -有--外-一个-女人-- ? 是- 他- 另- 一- 女- 呢 ? 是- 他- 另- 一- 女- 呢 ? ------------------ 是否 他有 另外 一个 女人 呢 ? 0
S--f-- -- yǒu-l---wài-yī -è n-ré---e? S----- t- y-- l------ y- g- n---- n-- S-ì-ǒ- t- y-u l-n-w-i y- g- n-r-n n-? ------------------------------------- Shìfǒu tā yǒu lìngwài yī gè nǚrén ne?
Vai viņš saka patiesību? 他-- 是否是 实话-- ? 他-- 是-- 实- 呢 ? 他-的 是-是 实- 呢 ? -------------- 他说的 是否是 实话 呢 ? 0
Tā-shu- -- -h--ǒ--s-ì s-í--à-n-? T- s--- d- s----- s-- s----- n-- T- s-u- d- s-ì-ǒ- s-ì s-í-u- n-? -------------------------------- Tā shuō de shìfǒu shì shíhuà ne?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. 我 怀疑- ---- -的 -欢-我-。 我 怀-- 他 是- 真- 喜- 我 。 我 怀-, 他 是- 真- 喜- 我 。 -------------------- 我 怀疑, 他 是否 真的 喜欢 我 。 0
W--huá-y-, t- -h--ǒu--h-n----xǐhu-n---. W- h------ t- s----- z--- d- x----- w-- W- h-á-y-, t- s-ì-ǒ- z-ē- d- x-h-ā- w-. --------------------------------------- Wǒ huáiyí, tā shìfǒu zhēn de xǐhuān wǒ.
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. 我 怀-, 他----给--写信 。 我 怀-- 他 是- 给- 写- 。 我 怀-, 他 是- 给- 写- 。 ------------------ 我 怀疑, 他 是否 给我 写信 。 0
W----ái--,--ā-s-ìf-- --- wǒ --- xì-. W- h------ t- s----- g-- w- x-- x--- W- h-á-y-, t- s-ì-ǒ- g-i w- x-ě x-n- ------------------------------------ Wǒ huáiyí, tā shìfǒu gěi wǒ xiě xìn.
Es šaubos, vai viņš mani precēs. 我 -疑- 他--否-娶我-。 我 怀-- 他 是- 娶- 。 我 怀-, 他 是- 娶- 。 --------------- 我 怀疑, 他 是否 娶我 。 0
Wǒ---á-yí--tā shìfǒ- q--w-. W- h------ t- s----- q- w-- W- h-á-y-, t- s-ì-ǒ- q- w-. --------------------------- Wǒ huáiyí, tā shìfǒu qǔ wǒ.
Vai es viņam patiešām patīku? 他--否 -- 喜欢 我 --? 他 是- 真- 喜- 我 呢 ? 他 是- 真- 喜- 我 呢 ? ---------------- 他 是否 真的 喜欢 我 呢 ? 0
Tā -hì-ǒ- zhē- ---x-h-ā--wǒ --? T- s----- z--- d- x----- w- n-- T- s-ì-ǒ- z-ē- d- x-h-ā- w- n-? ------------------------------- Tā shìfǒu zhēn de xǐhuān wǒ ne?
Vai viņš man rakstīs? 他 -否-真-----写信 呢 ? 他 是- 真- 给- 写- 呢 ? 他 是- 真- 给- 写- 呢 ? ----------------- 他 是否 真的 给我 写信 呢 ? 0
Tā sh-fǒ----ēn-de gěi----x---xìn ne? T- s----- z--- d- g-- w- x-- x-- n-- T- s-ì-ǒ- z-ē- d- g-i w- x-ě x-n n-? ------------------------------------ Tā shìfǒu zhēn de gěi wǒ xiě xìn ne?
Vai viņš mani precēs? 他 是否 -的-会 娶--- ? 他 是- 真- 会 娶- 呢 ? 他 是- 真- 会 娶- 呢 ? ---------------- 他 是否 真的 会 娶我 呢 ? 0
T--s-ì-ǒ- -h----- ------ ---ne? T- s----- z--- d- h-- q- w- n-- T- s-ì-ǒ- z-ē- d- h-ì q- w- n-? ------------------------------- Tā shìfǒu zhēn de huì qǔ wǒ ne?

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...