Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   cs Vedlejší věty se zda, jestli

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [devadesát tři]

Vedlejší věty se zda, jestli

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. N-vím, j---li -ě m- ---. N----- j----- m- m- r--- N-v-m- j-s-l- m- m- r-d- ------------------------ Nevím, jestli mě má rád. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ne--m, j-st----- --átí. N----- j----- s- v----- N-v-m- j-s-l- s- v-á-í- ----------------------- Nevím, jestli se vrátí. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. N--í-- j--tl- m--z----á. N----- j----- m- z------ N-v-m- j-s-l- m- z-v-l-. ------------------------ Nevím, jestli mi zavolá. 0
Vai viņš mani mīl? Z--l--ak -- -á rád? Z------- m- m- r--- Z-a-i-a- m- m- r-d- ------------------- Zdalipak mě má rád? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Z---i----se---á--? Z------- s- v----- Z-a-i-a- s- v-á-í- ------------------ Zdalipak se vrátí? 0
Vai viņš man piezvanīs? Zd--i-a--z-v-l-? Z------- z------ Z-a-i-a- z-v-l-? ---------------- Zdalipak zavolá? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Pt----e,--e-tl---- mn- mys-í. P--- s-- j----- n- m-- m----- P-á- s-, j-s-l- n- m-e m-s-í- ----------------------------- Ptám se, jestli na mne myslí. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? P--m---- jes-l- má-n--akou jino-. P--- s-- j----- m- n------ j----- P-á- s-, j-s-l- m- n-j-k-u j-n-u- --------------------------------- Ptám se, jestli má nějakou jinou. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Pt-m--e--j--tl---- lže. P--- s-- j----- m- l--- P-á- s-, j-s-l- m- l-e- ----------------------- Ptám se, jestli mi lže. 0
Vai viņš domā par mani? Zd--i-ak na -----s--? Z------- n- m- m----- Z-a-i-a- n- m- m-s-í- --------------------- Zdalipak na mě myslí? 0
Vai viņam ir kāda cita? Zd-li----m- -in-u? Z------- m- j----- Z-a-i-a- m- j-n-u- ------------------ Zdalipak má jinou? 0
Vai viņš saka patiesību? Zd--i-ak--íká-pra-du? Z------- ř--- p------ Z-a-i-a- ř-k- p-a-d-? --------------------- Zdalipak říká pravdu? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Poc-y---- - tom,-ž------á-----v-u r-d. P-------- o t--- ž- m- m- o------ r--- P-c-y-u-i o t-m- ž- m- m- o-r-v-u r-d- -------------------------------------- Pochybuji o tom, že mě má opravdu rád. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. P-ch----i-o t--,-----i---p-še. P-------- o t--- ž- m- n------ P-c-y-u-i o t-m- ž- m- n-p-š-. ------------------------------ Pochybuji o tom, že mi napíše. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. P-chy------ to---že--i ----e---. P-------- o t--- ž- s- m- v----- P-c-y-u-i o t-m- ž- s- m- v-z-e- -------------------------------- Pochybuji o tom, že si mě vezme. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Z-al-p-k -ě má-o---vd- r-d? Z------- m- m- o------ r--- Z-a-i-a- m- m- o-r-v-u r-d- --------------------------- Zdalipak mě má opravdu rád? 0
Vai viņš man rakstīs? Z-a-i-a- ---n--íš-? Z------- m- n------ Z-a-i-a- m- n-p-š-? ------------------- Zdalipak mi napíše? 0
Vai viņš mani precēs? Z-al-p-k--- --- vezme? Z------- s- m-- v----- Z-a-i-a- s- m-e v-z-e- ---------------------- Zdalipak si mne vezme? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...