Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   nl Bijzinnen met of

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [drieënnegentig]

Bijzinnen met of

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. I---e-- --e--o- h-- -an -- -o---. Ik weet niet of hij van me houdt. I- w-e- n-e- o- h-j v-n m- h-u-t- --------------------------------- Ik weet niet of hij van me houdt. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ik -ee- nie- of -i--te--gk-m-. Ik weet niet of hij terugkomt. I- w-e- n-e- o- h-j t-r-g-o-t- ------------------------------ Ik weet niet of hij terugkomt. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. I--w-e- --et -- -i---e--e-t. Ik weet niet of hij me belt. I- w-e- n-e- o- h-j m- b-l-. ---------------------------- Ik weet niet of hij me belt. 0
Vai viņš mani mīl? O- -i--we- van -e ---d-? Of hij wel van me houdt? O- h-j w-l v-n m- h-u-t- ------------------------ Of hij wel van me houdt? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Of h----e--teru-k-mt? Of hij wel terugkomt? O- h-j w-l t-r-g-o-t- --------------------- Of hij wel terugkomt? 0
Vai viņš man piezvanīs? Of--i--me -------t? Of hij me wel belt? O- h-j m- w-l b-l-? ------------------- Of hij me wel belt? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? I- v--ag m- af -f---j aan-me----k-. Ik vraag me af of hij aan me denkt. I- v-a-g m- a- o- h-j a-n m- d-n-t- ----------------------------------- Ik vraag me af of hij aan me denkt. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Ik vra----e af o---i- ee- an-e- -eef-. Ik vraag me af of hij een ander heeft. I- v-a-g m- a- o- h-j e-n a-d-r h-e-t- -------------------------------------- Ik vraag me af of hij een ander heeft. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? I- vraa- ---a- of ----l-eg-. Ik vraag me af of hij liegt. I- v-a-g m- a- o- h-j l-e-t- ---------------------------- Ik vraag me af of hij liegt. 0
Vai viņš domā par mani? Of hij-w-- aan -e denkt? Of hij wel aan me denkt? O- h-j w-l a-n m- d-n-t- ------------------------ Of hij wel aan me denkt? 0
Vai viņam ir kāda cita? Of-hij-m----hi-- -en ande--h-e-t? Of hij misschien een ander heeft? O- h-j m-s-c-i-n e-n a-d-r h-e-t- --------------------------------- Of hij misschien een ander heeft? 0
Vai viņš saka patiesību? Of -----el-d--w-arh-i- --r-ekt? Of hij wel de waarheid spreekt? O- h-j w-l d- w-a-h-i- s-r-e-t- ------------------------------- Of hij wel de waarheid spreekt? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Ik -e-wijfe- of --j-m--echt ma-. Ik betwijfel of hij me echt mag. I- b-t-i-f-l o- h-j m- e-h- m-g- -------------------------------- Ik betwijfel of hij me echt mag. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. I--b-t-i-f-l-of hij mi---c--i--t. Ik betwijfel of hij mij schrijft. I- b-t-i-f-l o- h-j m-j s-h-i-f-. --------------------------------- Ik betwijfel of hij mij schrijft. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Ik betw-jf-l -f -ij --t-m---tro-wt. Ik betwijfel of hij met mij trouwt. I- b-t-i-f-l o- h-j m-t m-j t-o-w-. ----------------------------------- Ik betwijfel of hij met mij trouwt. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Of--ij-me-wel-e--t-mag? Of hij me wel echt mag? O- h-j m- w-l e-h- m-g- ----------------------- Of hij me wel echt mag? 0
Vai viņš man rakstīs? Of hi- m---el----r--f-? Of hij me wel schrijft? O- h-j m- w-l s-h-i-f-? ----------------------- Of hij me wel schrijft? 0
Vai viņš mani precēs? Of hi----l m---m--t-ouwt? Of hij wel met me trouwt? O- h-j w-l m-t m- t-o-w-? ------------------------- Of hij wel met me trouwt? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...