Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   sl Odvisni stavki z ali (če)

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [triindevetdeset]

Odvisni stavki z ali (če)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Ne v--- a-- m- l---- (i-- r--). Ne vem, ali me ljubi (ima rad). 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ne v--- a-- s- b- v----. Ne vem, ali se bo vrnil. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Ne v--- a-- m- b- p-------. Ne vem, ali me bo poklical. 0
Vai viņš mani mīl? Al- m- r-- l----? Ali me res ljubi? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Al- b- p----- n----? Ali bo prišel nazaj? 0
Vai viņš man piezvanīs? Al- m- b- r-- p-------? Ali me bo res poklical? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Sp------- s-- a-- m---- n---. Sprašujem se, ali misli name. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Sp------- s-- a-- i-- k----- d----. Sprašujem se, ali ima kakšno drugo. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Sp------- s-- a-- l---. Sprašujem se, ali laže. 0
Vai viņš domā par mani? Al- s---- m---- n---? Ali sploh misli name? 0
Vai viņam ir kāda cita? Al- i-- k----- d----? Ali ima kakšno drugo? 0
Vai viņš saka patiesību? Al- s---- g----- r------? Ali sploh govori resnico? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Dv----- d- m- i-- z---- r--. Dvomim, da me ima zares rad. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Dv----- d- m- b- p----. Dvomim, da mi bo pisal. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Dv----- d- s- b- p------ z m---. Dvomim, da se bo poročil z mano. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Al- m- i-- z---- r--? Ali me ima zares rad? 0
Vai viņš man rakstīs? Al- m- b- s---- p----? Ali mi bo sploh pisal? 0
Vai viņš mani precēs? Al- s- b- s---- p------ z m---? Ali se bo sploh poročil z mano? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...