Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   am የበታች አንቀጾች: ከሆነ

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [ዘጠና ሶስት]

93 [zet’ena sositi]

የበታች አንቀጾች: ከሆነ

[ni’usi ḥāregi – kehone]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu amharu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. ያፈቅ-ኝ እ---ነ--ላውቅም። ያፈቅረኝ እንደሆነ አላውቅም። ያ-ቅ-ኝ እ-ደ-ነ አ-ው-ም- ------------------ ያፈቅረኝ እንደሆነ አላውቅም። 0
y---k’-r--y- i-id--o----la--k’-m-. yafek’irenyi inidehone ālawik’imi. y-f-k-i-e-y- i-i-e-o-e ā-a-i-’-m-. ---------------------------------- yafek’irenyi inidehone ālawik’imi.
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. ተመ---የሚ-ጣ-እ--ሆነ -----። ተመልሶ የሚመጣ እንደሆነ አላውቅም። ተ-ል- የ-መ- እ-ደ-ነ አ-ው-ም- ---------------------- ተመልሶ የሚመጣ እንደሆነ አላውቅም። 0
t-me-i-o--e-ī-e--- -ni---one -l-wi--imi. temeliso yemīmet’a inidehone ālawik’imi. t-m-l-s- y-m-m-t-a i-i-e-o-e ā-a-i-’-m-. ---------------------------------------- temeliso yemīmet’a inidehone ālawik’imi.
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. እ--ሚደውልልኝ----ቅም። እንደሚደውልልኝ አላውቅም። እ-ደ-ደ-ል-ኝ አ-ው-ም- ---------------- እንደሚደውልልኝ አላውቅም። 0
in--e---ewil--i--i-ā---ik’---. inidemīdewililinyi ālawik’imi. i-i-e-ī-e-i-i-i-y- ā-a-i-’-m-. ------------------------------ inidemīdewililinyi ālawik’imi.
Vai viņš mani mīl? ድ--ት ----ረ---ይ--? ድንገት አያፈቅረኝም ይሆን? ድ-ገ- አ-ፈ-ረ-ም ይ-ን- ----------------- ድንገት አያፈቅረኝም ይሆን? 0
di-i-eti-ā---e-’ire-yi-i----o--? dinigeti āyafek’irenyimi yihoni? d-n-g-t- ā-a-e-’-r-n-i-i y-h-n-? -------------------------------- dinigeti āyafek’irenyimi yihoni?
Vai viņš nāks atpakaļ? ድንገት --ል--አይ-ጣም--ሆ-? ድንገት ተመልሶ አይመጣም ይሆን? ድ-ገ- ተ-ል- አ-መ-ም ይ-ን- -------------------- ድንገት ተመልሶ አይመጣም ይሆን? 0
din-g--i -e-e---- -----t--mi-yihon-? dinigeti temeliso āyimet’ami yihoni? d-n-g-t- t-m-l-s- ā-i-e-’-m- y-h-n-? ------------------------------------ dinigeti temeliso āyimet’ami yihoni?
Vai viņš man piezvanīs? ድንገት አ---ልል-----ን? ድንገት አይደውልልኝም ይሆን? ድ-ገ- አ-ደ-ል-ኝ- ይ-ን- ------------------ ድንገት አይደውልልኝም ይሆን? 0
d-ni-eti āy-dew--i-i-y--- yihon-? dinigeti āyidewililinyimi yihoni? d-n-g-t- ā-i-e-i-i-i-y-m- y-h-n-? --------------------------------- dinigeti āyidewililinyimi yihoni?
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? ስ---ኔ--ያ-ብ ብዬ--ራ-- ጠየኩኝ። ስለ እኔ ቢያስብ ብዬ እራሴን ጠየኩኝ። ስ- እ- ቢ-ስ- ብ- እ-ሴ- ጠ-ኩ-። ------------------------ ስለ እኔ ቢያስብ ብዬ እራሴን ጠየኩኝ። 0
s--- inē bīy-s--i ---- -r-s-n---’--ekun-i. sile inē bīyasibi biyē irasēni t’eyekunyi. s-l- i-ē b-y-s-b- b-y- i-a-ē-i t-e-e-u-y-. ------------------------------------------ sile inē bīyasibi biyē irasēni t’eyekunyi.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? ሌ- -ው ቢይዝ--ብዬ -ራሴን----ኝ። ሌላ ሰው ቢይዝስ ብዬ እራሴን ጠየኩኝ። ሌ- ሰ- ቢ-ዝ- ብ- እ-ሴ- ጠ-ኩ-። ------------------------ ሌላ ሰው ቢይዝስ ብዬ እራሴን ጠየኩኝ። 0
lē------i-----z-s--b-yē i-asē-i t-e--k--yi. lēla sewi bīyizisi biyē irasēni t’eyekunyi. l-l- s-w- b-y-z-s- b-y- i-a-ē-i t-e-e-u-y-. ------------------------------------------- lēla sewi bīyizisi biyē irasēni t’eyekunyi.
Es jautāju sev, vai viņš melo? ቢዋሽ ብ-----ን--የኩኝ። ቢዋሽ ብዬ እራሴን ጠየኩኝ። ቢ-ሽ ብ- እ-ሴ- ጠ-ኩ-። ----------------- ቢዋሽ ብዬ እራሴን ጠየኩኝ። 0
bīw--hi b-y- iras-ni -’--e-u---. bīwashi biyē irasēni t’eyekunyi. b-w-s-i b-y- i-a-ē-i t-e-e-u-y-. -------------------------------- bīwashi biyē irasēni t’eyekunyi.
Vai viņš domā par mani? እ----ያሰበኝ ይ-ን ወይ? እኔን እያሰበኝ ይሆን ወይ? እ-ን እ-ሰ-ኝ ይ-ን ወ-? ----------------- እኔን እያሰበኝ ይሆን ወይ? 0
inē-- iy-se---yi--ih--- wey-? inēni iyasebenyi yihoni weyi? i-ē-i i-a-e-e-y- y-h-n- w-y-? ----------------------------- inēni iyasebenyi yihoni weyi?
Vai viņam ir kāda cita? ሌ--ሰው--ዞ ይሆ----? ሌላ ሰው ይዞ ይሆን ወይ? ሌ- ሰ- ይ- ይ-ን ወ-? ---------------- ሌላ ሰው ይዞ ይሆን ወይ? 0
lēla-se----iz- -ih-n- weyi? lēla sewi yizo yihoni weyi? l-l- s-w- y-z- y-h-n- w-y-? --------------------------- lēla sewi yizo yihoni weyi?
Vai viņš saka patiesību? እውነቱ---ግሮ- -ሆን---? እውነቱን ነግሮኝ ይሆን ወይ? እ-ነ-ን ነ-ሮ- ይ-ን ወ-? ------------------ እውነቱን ነግሮኝ ይሆን ወይ? 0
iwin-t-n-------o-yi---ho-i--e-i? iwinetuni negironyi yihoni weyi? i-i-e-u-i n-g-r-n-i y-h-n- w-y-? -------------------------------- iwinetuni negironyi yihoni weyi?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. በ--ጥ ይ-ደኛል -- -ዬ --ረ----። በርግጥ ይወደኛል ወይ ብዬ እጠረጥራለው። በ-ግ- ይ-ደ-ል ወ- ብ- እ-ረ-ራ-ው- ------------------------- በርግጥ ይወደኛል ወይ ብዬ እጠረጥራለው። 0
b---git---y-we-en-al- w----b-y- -t’e---’-ra--wi. berigit’i yiwedenyali weyi biyē it’eret’iralewi. b-r-g-t-i y-w-d-n-a-i w-y- b-y- i-’-r-t-i-a-e-i- ------------------------------------------------ berigit’i yiwedenyali weyi biyē it’eret’iralewi.
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. ይ--ል-ል--- ብዬ--ጠ----ው። ይጽፍልኛል ወይ ብዬ እጠረጥራለው። ይ-ፍ-ኛ- ወ- ብ- እ-ረ-ራ-ው- --------------------- ይጽፍልኛል ወይ ብዬ እጠረጥራለው። 0
yi-s-i-i--nyali ---- biy- i--e-et’i-ale--. yits’ifilinyali weyi biyē it’eret’iralewi. y-t-’-f-l-n-a-i w-y- b-y- i-’-r-t-i-a-e-i- ------------------------------------------ yits’ifilinyali weyi biyē it’eret’iralewi.
Es šaubos, vai viņš mani precēs. ያገባኛ--ወይ--ዬ ---ጥራ-ው። ያገባኛል ወይ ብዬ እጠረጥራለው። ያ-ባ-ል ወ- ብ- እ-ረ-ራ-ው- -------------------- ያገባኛል ወይ ብዬ እጠረጥራለው። 0
yag--an--l- w-y---i-ē--t-e-e-’--a----. yagebanyali weyi biyē it’eret’iralewi. y-g-b-n-a-i w-y- b-y- i-’-r-t-i-a-e-i- -------------------------------------- yagebanyali weyi biyē it’eret’iralewi.
Vai es viņam patiešām patīku? በው-ት --ደኝ--ሆ-? በውነት ይወደኝ ይሆን? በ-ነ- ይ-ደ- ይ-ን- -------------- በውነት ይወደኝ ይሆን? 0
bew---t--y-w--e-yi-yih-ni? bewineti yiwedenyi yihoni? b-w-n-t- y-w-d-n-i y-h-n-? -------------------------- bewineti yiwedenyi yihoni?
Vai viņš man rakstīs? ይ--ልኝ -ሆ-? ይፅፍልኝ ይሆን? ይ-ፍ-ኝ ይ-ን- ---------- ይፅፍልኝ ይሆን? 0
yi-͟---f-li-yi --honi? yit-s’ifilinyi yihoni? y-t-s-i-i-i-y- y-h-n-? ---------------------- yit͟s’ifilinyi yihoni?
Vai viņš mani precēs? ያገባኝ--ሆ-? ያገባኝ ይሆን? ያ-ባ- ይ-ን- --------- ያገባኝ ይሆን? 0
y--eba-yi y---n-? yagebanyi yihoni? y-g-b-n-i y-h-n-? ----------------- yagebanyi yihoni?

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...