Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   hr Javni lokalni promet

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [trideset i šest]

Javni lokalni promet

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? G--e-j- ----b--ni --lo--o-? G--- j- a-------- k-------- G-j- j- a-t-b-s-i k-l-d-o-? --------------------------- Gdje je autobusni kolodvor? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Koj----tob-- v-z- u----t--? K--- a------ v--- u c------ K-j- a-t-b-s v-z- u c-n-a-? --------------------------- Koji autobus vozi u centar? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Koj----ni------a- u-e--? K--- l----- m---- u----- K-j- l-n-j- m-r-m u-e-i- ------------------------ Koju liniju moram uzeti? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Mo--m -i pr--je-ati? M---- l- p---------- M-r-m l- p-e-j-d-t-? -------------------- Moram li presjedati? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Gd---m---m p----es--? G--- m---- p--------- G-j- m-r-m p-e-j-s-i- --------------------- Gdje moram presjesti? 0
Cik maksā braukšanas biļete? K------ko----k-rta? K----- k---- k----- K-l-k- k-š-a k-r-a- ------------------- Koliko košta karta? 0
Cik pieturu ir līdz centram? K--iko--tani-a-ima -o c-n-ra? K----- s------ i-- d- c------ K-l-k- s-a-i-a i-a d- c-n-r-? ----------------------------- Koliko stanica ima do centra? 0
Jums šeit jāizkāpj. M-r-te ovd-e-i-ać-. M----- o---- i----- M-r-t- o-d-e i-a-i- ------------------- Morate ovdje izaći. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Mora-- -zać--o--aga. M----- i---- o------ M-r-t- i-a-i o-r-g-. -------------------- Morate izaći otraga. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Sl-edeći----r--d--azi----5-mi-u--. S------- m---- d----- z- 5 m------ S-j-d-ć- m-t-o d-l-z- z- 5 m-n-t-. ---------------------------------- Sljedeći metro dolazi za 5 minuta. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Sljede-- ----vaj---laz--za--0--i-u-a. S------- t------ d----- z- 1- m------ S-j-d-ć- t-a-v-j d-l-z- z- 1- m-n-t-. ------------------------------------- Sljedeći tramvaj dolazi za 10 minuta. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. S-jed--i-a---b-s d--a-- -a--5-m-n-t-. S------- a------ d----- z- 1- m------ S-j-d-ć- a-t-b-s d-l-z- z- 1- m-n-t-. ------------------------------------- Sljedeći autobus dolazi za 15 minuta. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? K-d-----i--ad-ji m-tro? K--- v--- z----- m----- K-d- v-z- z-d-j- m-t-o- ----------------------- Kada vozi zadnji metro? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Kada voz- ---nj- t-amv-j? K--- v--- z----- t------- K-d- v-z- z-d-j- t-a-v-j- ------------------------- Kada vozi zadnji tramvaj? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? K--a -ozi--ad--i a------? K--- v--- z----- a------- K-d- v-z- z-d-j- a-t-b-s- ------------------------- Kada vozi zadnji autobus? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Ima-e li -u-nu--a-tu? I---- l- p---- k----- I-a-e l- p-t-u k-r-u- --------------------- Imate li putnu kartu? 0
Biļete? – Nē, man nav. P-t-u-ka-----– --- -em--. P---- k----- – N-- n----- P-t-u k-r-u- – N-, n-m-m- ------------------------- Putnu kartu? – Ne, nemam. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Ond--mo--te---atiti ----u. O--- m----- p------ k----- O-d- m-r-t- p-a-i-i k-z-u- -------------------------- Onda morate platiti kaznu. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?