Sarunvārdnīca

lv Dzērieni   »   hr Pića

12 [divpadsmit]

Dzērieni

Dzērieni

12 [dvanaest]

Pića

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Es dzeru tēju. J- -ij-- -a-. Ja pijem čaj. J- p-j-m č-j- ------------- Ja pijem čaj. 0
Es dzeru kafiju. Ja----e------. Ja pijem kavu. J- p-j-m k-v-. -------------- Ja pijem kavu. 0
Es dzeru minerālūdeni. Ja ---em-m--e----u---du. Ja pijem mineralnu vodu. J- p-j-m m-n-r-l-u v-d-. ------------------------ Ja pijem mineralnu vodu. 0
Vai tu dzer tēju ar citronu? Pije--l--č---s l----o-? Piješ li čaj s limunom? P-j-š l- č-j s l-m-n-m- ----------------------- Piješ li čaj s limunom? 0
Vai tu dzer kafiju ar cukuru? P--eš-l- k-----a š------? Piješ li kavu sa šećerom? P-j-š l- k-v- s- š-ć-r-m- ------------------------- Piješ li kavu sa šećerom? 0
Vai tu dzer ūdeni ar ledu? Pi--š li vo-- s-l-do-? Piješ li vodu s ledom? P-j-š l- v-d- s l-d-m- ---------------------- Piješ li vodu s ledom? 0
Te ir ballīte. Ov-je -e------. Ovdje je tulum. O-d-e j- t-l-m- --------------- Ovdje je tulum. 0
Ļaudis dzer dzirkstošo vīnu. Lj--i-pi-u-p--n-š-c. Ljudi piju pjenušac. L-u-i p-j- p-e-u-a-. -------------------- Ljudi piju pjenušac. 0
Ļaudis dzer vīnu un alu. Lj--- piju--i-o-i -ivo. Ljudi piju vino i pivo. L-u-i p-j- v-n- i p-v-. ----------------------- Ljudi piju vino i pivo. 0
Vai tu dzer alkoholiskus dzērienus? Pije---i --k-hol? Piješ li alkohol? P-j-š l- a-k-h-l- ----------------- Piješ li alkohol? 0
Vai tu dzer viskiju? Piješ ---v--k-? Piješ li viski? P-j-š l- v-s-i- --------------- Piješ li viski? 0
Vai tu dzer kolu ar rumu? Pije-----k-l--s-r--om? Piješ li kolu s rumom? P-j-š l- k-l- s r-m-m- ---------------------- Piješ li kolu s rumom? 0
Man negaršo dzirkstošais vīns. Ne-v---m --enuš-c. Ne volim pjenušac. N- v-l-m p-e-u-a-. ------------------ Ne volim pjenušac. 0
Man negaršo vīns. Ne -o--- vin-. Ne volim vino. N- v-l-m v-n-. -------------- Ne volim vino. 0
Man negaršo alus. N--v-l----ivo. Ne volim pivo. N- v-l-m p-v-. -------------- Ne volim pivo. 0
Mazulim garšo piens. Be---voli--l-jek-. Beba voli mlijeko. B-b- v-l- m-i-e-o- ------------------ Beba voli mlijeko. 0
Bērnam garšo kakao un ābolu sula. Di-et-----i----ao-i -o-----j-buke. Dijete voli kakao i sok od jabuke. D-j-t- v-l- k-k-o i s-k o- j-b-k-. ---------------------------------- Dijete voli kakao i sok od jabuke. 0
Sievietei garšo apelsīnu sula un greipfrūtu sula. G-spo-- v--i -o--o---a--n-e-i----jp-. Gospođa voli sok od naranče i grejpa. G-s-o-a v-l- s-k o- n-r-n-e i g-e-p-. ------------------------------------- Gospođa voli sok od naranče i grejpa. 0

Zīmes kā valoda

Cilvēki, lai savstarpēji saprastos, izveidoja valodu. Pat kurliem un vājdzidīgiem cilvēkiem ir sava valoda. Tā ir zīmju valoda, pamatvaloda visiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tā sastāv no zīmju kombinācijām. Tas padara to par vizuālu jeb ‘redzamu’ valodu. Vai zīmju valodu var saprast starptautiskā līmenī? Nē, tāpat arī zīmēm ir dažādas nacionālās valodas. Katrai valstij ir sava žestu valoda. Un to ietekmē valsts kultūra. Jo valoda attīstas no kultūras. Tas arī attiecas uz valodām, kurām nav izrunas. Kaut arī pastāv starptautiska žestu valoda. Bet tās zīmes ir daudz sarežģītākas. Tomēr arī nacionālās valodas līdzinās viena otrai. Daudzas zīmes ir ikoniskas. Zīmes ir orientētas uz priekšmetiem, kurus tās apzīmē. Visizplatītākā zīmju valoda ir American Sign Language (amerikāņu zīmju valoda). Zīmju valodas ir atzītas par pilntiesīgām valodām. Tām ir pašām sava gramatika. Bet tā atšķiras no runātās valodas gramatikas. Tādēļ to nevar iztulkot vārds vārdā. Taču zīmju valodām ir tulki. Informāciju vienlaicīgi tulko zīmju valodā. Tas nozīmē, ka viena zīme var atspoguļot veselu teikumu. Zīmju valodām ir arī dialekti. Zīmēm ir savas reģionālās īpatnības. Un katrai zīmju valodai ir sava intonācija. Tā ir arī taisnība ar zīmēm: akcents atklāj mūsu izcelsmi.