Sarunvārdnīca

lv Valstis un valodas   »   hr Zemlje i jezici

5 [pieci]

Valstis un valodas

Valstis un valodas

5 [pet]

Zemlje i jezici

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Džons ir no Londonas. Joh--je -z--ond-n-. J--- j- i- L------- J-h- j- i- L-n-o-a- ------------------- John je iz Londona. 0
Londona atrodas Lielbritānijā. L--d-n--- - Ve-i--- B--t-niji. L----- j- u V------ B--------- L-n-o- j- u V-l-k-j B-i-a-i-i- ------------------------------ London je u Velikoj Britaniji. 0
Viņš runā angļu valodā. O- go---i---g---k-. O- g----- e-------- O- g-v-r- e-g-e-k-. ------------------- On govori engleski. 0
Marija ir no Madrides. M--i-- -- -- M-dr-d-. M----- j- i- M------- M-r-j- j- i- M-d-i-a- --------------------- Marija je iz Madrida. 0
Madride atrodas Spānijā. Madr-d-je u-Š------skoj. M----- j- u Š----------- M-d-i- j- u Š-a-j-l-k-j- ------------------------ Madrid je u Španjolskoj. 0
Viņa runā spāņu valodā. O-- -ovor- šp---ols-i. O-- g----- š---------- O-a g-v-r- š-a-j-l-k-. ---------------------- Ona govori španjolski. 0
Pēteris un Marta ir no Berlīnes. Pe--r-- -a-t-- su--z --rlin-. P---- i M----- s- i- B------- P-t-r i M-r-h- s- i- B-r-i-a- ----------------------------- Peter i Martha su iz Berlina. 0
Berlīne atrodas Vācijā. B--l-- j- - --e-a-koj. B----- j- u N--------- B-r-i- j- u N-e-a-k-j- ---------------------- Berlin je u Njemačkoj. 0
Vai jūs abi runājat vāciski? Gov---te-----b--e------čki? G------- l- o---- n-------- G-v-r-t- l- o-o-e n-e-a-k-? --------------------------- Govorite li oboje njemački? 0
Londona ir galvaspilsēta. Lo-d-n--e gl-v-i g-ad. L----- j- g----- g---- L-n-o- j- g-a-n- g-a-. ---------------------- London je glavni grad. 0
Madride un Berlīne arī ir galvaspilsētas. M--r-d --Be-l-n -- -a--đer --avn--gradovi. M----- i B----- s- t------ g----- g------- M-d-i- i B-r-i- s- t-k-đ-r g-a-n- g-a-o-i- ------------------------------------------ Madrid i Berlin su također glavni gradovi. 0
Galvaspilsētas ir lielas un trokšņainas. Gla-n--g---ovi-s---el----i---čn-. G----- g------ s- v----- i b----- G-a-n- g-a-o-i s- v-l-k- i b-č-i- --------------------------------- Glavni gradovi su veliki i bučni. 0
Francija atrodas Eiropā. F-a--u-k- je-- Eur--i. F-------- j- u E------ F-a-c-s-a j- u E-r-p-. ---------------------- Francuska je u Europi. 0
Ēģipte atrodas Āfrikā. Eg-p-------------i. E----- j- u A------ E-i-a- j- u A-r-c-. ------------------- Egipat je u Africi. 0
Japāna atrodas Āzijā. J-pan----u--z-ji. J---- j- u A----- J-p-n j- u A-i-i- ----------------- Japan je u Aziji. 0
Kanāda atrodas Ziemeļamerikā. Kan--a je u-Sj-ve---j Ameri-i. K----- j- u S-------- A------- K-n-d- j- u S-e-e-n-j A-e-i-i- ------------------------------ Kanada je u Sjevernoj Americi. 0
Panama atrodas Vidusamerikā. P-nam----------d-jo----e---i. P----- j- u S------- A------- P-n-m- j- u S-e-n-o- A-e-i-i- ----------------------------- Panama je u Srednjoj Americi. 0
Brazīlija atrodas Dienvidamerikā. B---i--je-u---ž-oj-A---i-i. B----- j- u J----- A------- B-a-i- j- u J-ž-o- A-e-i-i- --------------------------- Brazil je u Južnoj Americi. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas un dialekti

Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!