Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   hr Pridjevi 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [sedamdeset i devet]

Pridjevi 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Im-m p--v--halj-n- n- -e-i. I--- p---- h------ n- s---- I-a- p-a-u h-l-i-u n- s-b-. --------------------------- Imam plavu haljinu na sebi. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. I--- ---en--h-lj-------s-bi. I--- c----- h------ n- s---- I-a- c-v-n- h-l-i-u n- s-b-. ---------------------------- Imam crvenu haljinu na sebi. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. I-----el--u-h---i-- -a-sebi. I--- z----- h------ n- s---- I-a- z-l-n- h-l-i-u n- s-b-. ---------------------------- Imam zelenu haljinu na sebi. 0
Es pērku melnu somu. Ku--j-m crnu ---b-. K------ c--- t----- K-p-j-m c-n- t-r-u- ------------------- Kupujem crnu torbu. 0
Es pērku brūnu somu. K-pu--- -m---------. K------ s---- t----- K-p-j-m s-e-u t-r-u- -------------------- Kupujem smeđu torbu. 0
Es pērku baltu somu. Ku----m--i--lu-t--b-. K------ b----- t----- K-p-j-m b-j-l- t-r-u- --------------------- Kupujem bijelu torbu. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Tre-a- n-v-au--. T----- n-- a---- T-e-a- n-v a-t-. ---------------- Trebam nov auto. 0
Man vajag ātru mašīnu. T--ba- br- -u-o. T----- b-- a---- T-e-a- b-z a-t-. ---------------- Trebam brz auto. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Trebam-u-o--- a--o. T----- u----- a---- T-e-a- u-o-a- a-t-. ------------------- Trebam udoban auto. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Ta-o g-------nu-e--e--- --a-a -e--. T--- g--- s------ j---- s---- ž---- T-m- g-r- s-a-u-e j-d-a s-a-a ž-n-. ----------------------------------- Tamo gore stanuje jedna stara žena. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. T----g-r- -t--u-e --dna-d---la ----. T--- g--- s------ j---- d----- ž---- T-m- g-r- s-a-u-e j-d-a d-b-l- ž-n-. ------------------------------------ Tamo gore stanuje jedna debela žena. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. T--o----j- st--u---j--na--na-i---jna---na. T--- d---- s------ j---- z---------- ž---- T-m- d-l-e s-a-u-e j-d-a z-a-i-e-j-a ž-n-. ------------------------------------------ Tamo dolje stanuje jedna znatiželjna žena. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Na-- go-----u bili--rag----ud-. N--- g---- s- b--- d---- l----- N-š- g-s-i s- b-l- d-a-i l-u-i- ------------------------------- Naši gosti su bili dragi ljudi. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Na-i----t----------pri-----i -j-d-. N--- g---- s- b--- p-------- l----- N-š- g-s-i s- b-l- p-i-t-j-i l-u-i- ----------------------------------- Naši gosti su bili pristojni ljudi. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. N--- -o----s- b--i ---im-ji-i-l-ud-. N--- g---- s- b--- z--------- l----- N-š- g-s-i s- b-l- z-n-m-j-v- l-u-i- ------------------------------------ Naši gosti su bili zanimljivi ljudi. 0
Man ir mīļi bērni. Im---------d--cu. I--- d---- d----- I-a- d-a-u d-e-u- ----------------- Imam dragu djecu. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Ali -usje---imaj- bez---a----d-ecu. A-- s------ i---- b--------- d----- A-i s-s-e-i i-a-u b-z-b-a-n- d-e-u- ----------------------------------- Ali susjedi imaju bezobraznu djecu. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Je-u--i -aš-----ca -ob--? J--- l- V--- d---- d----- J-s- l- V-š- d-e-a d-b-a- ------------------------- Jesu li Vaša djeca dobra? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.