Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   hr Veznici 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [devedeset i pet]

Veznici 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? O--k--- on- --še-------i? Od kada ona više ne radi? O- k-d- o-a v-š- n- r-d-? ------------------------- Od kada ona više ne radi? 0
Kopš ir precējusies? O---j-n--udaj-? Od njene udaje? O- n-e-e u-a-e- --------------- Od njene udaje? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. D-, on- -i----e radi-o--kad- s- ud-la. Da, ona više ne radi od kada se udala. D-, o-a v-š- n- r-d- o- k-d- s- u-a-a- -------------------------------------- Da, ona više ne radi od kada se udala. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. O- --da -e-u---a,-v-----e -ad-. Od kada se udala, više ne radi. O- k-d- s- u-a-a- v-š- n- r-d-. ------------------------------- Od kada se udala, više ne radi. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. O- --d--s- p--naj-,---et-i-s-. Od kada se poznaju, sretni su. O- k-d- s- p-z-a-u- s-e-n- s-. ------------------------------ Od kada se poznaju, sretni su. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. O- ka-a-i-a-u --e-u- --laz- r--đe. Od kada imaju djecu, izlaze rjeđe. O- k-d- i-a-u d-e-u- i-l-z- r-e-e- ---------------------------------- Od kada imaju djecu, izlaze rjeđe. 0
Kad viņa runā pa telefonu? Ka-a --a-t-----ni--? Kada ona telefonira? K-d- o-a t-l-f-n-r-? -------------------- Kada ona telefonira? 0
Brauciena laikā? Z- v---em-----n--? Za vrijeme vožnje? Z- v-i-e-e v-ž-j-? ------------------ Za vrijeme vožnje? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. D-,-------zi-a--o. Da, dok vozi auto. D-, d-k v-z- a-t-. ------------------ Da, dok vozi auto. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. O-- tel-fo-ira-d-- v-z----t-. Ona telefonira dok vozi auto. O-a t-l-f-n-r- d-k v-z- a-t-. ----------------------------- Ona telefonira dok vozi auto. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. O-a-----a-t--e-i-i---d-k gl-č-. Ona gleda televiziju dok glača. O-a g-e-a t-l-v-z-j- d-k g-a-a- ------------------------------- Ona gleda televiziju dok glača. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Ona s-uša ---zbu d-k ----a-- --d-tke. Ona sluša glazbu dok rješava zadatke. O-a s-u-a g-a-b- d-k r-e-a-a z-d-t-e- ------------------------------------- Ona sluša glazbu dok rješava zadatke. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. J--n--v------išta-ka- -e-n-s-m naočal-. Ja ne vidim ništa kad ne nosim naočale. J- n- v-d-m n-š-a k-d n- n-s-m n-o-a-e- --------------------------------------- Ja ne vidim ništa kad ne nosim naočale. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. Ne -azu-ij-m-n--ta--a- j--g--zb--ta---gl-s--. Ne razumijem ništa kad je glazba tako glasna. N- r-z-m-j-m n-š-a k-d j- g-a-b- t-k- g-a-n-. --------------------------------------------- Ne razumijem ništa kad je glazba tako glasna. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. Ne------a-----is- k-d--a- -r--la---. Ne osjećam mirise kad sam prehlađen. N- o-j-ć-m m-r-s- k-d s-m p-e-l-đ-n- ------------------------------------ Ne osjećam mirise kad sam prehlađen. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. M--uz-ma-o-t--si,---о ki------a. Mi uzimamo taksi, аkо kiša pada. M- u-i-a-o t-k-i- а-о k-š- p-d-. -------------------------------- Mi uzimamo taksi, аkо kiša pada. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. A-- -ob---m- ----o-u,---i-ćemo----putov-n----k- sv-j--a. Ako dobijemo na lotu, ići ćemo na putovanje оko svijeta. A-o d-b-j-m- n- l-t-, i-i ć-m- n- p-t-v-n-e о-o s-i-e-a- -------------------------------------------------------- Ako dobijemo na lotu, ići ćemo na putovanje оko svijeta. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Ak- -n-u--or- ne --đ----o--- --m--s -el--. Ako on uskoro ne dođe, počet ćemo s jelom. A-o o- u-k-r- n- d-đ-, p-č-t ć-m- s j-l-m- ------------------------------------------ Ako on uskoro ne dođe, počet ćemo s jelom. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!