Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   hr Sređivanje potrepština

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [pedeset i jedan]

Sređivanje potrepština

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Hoć----kn-i----u. Hoću u knjižnicu. H-ć- u k-j-ž-i-u- ----------------- Hoću u knjižnicu. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Ho---u knj-ž-ru. Hoću u knjižaru. H-ć- u k-j-ž-r-. ---------------- Hoću u knjižaru. 0
Es gribu aiziet uz kiosku. Hoću d-------a. Hoću do kioska. H-ć- d- k-o-k-. --------------- Hoću do kioska. 0
Es gribu aizņemties grāmatu. Hoću p---diti --j--u. Hoću posuditi knjigu. H-ć- p-s-d-t- k-j-g-. --------------------- Hoću posuditi knjigu. 0
Es gribu nopirkt grāmatu. H-ću -up-t- knj-gu. Hoću kupiti knjigu. H-ć- k-p-t- k-j-g-. ------------------- Hoću kupiti knjigu. 0
Es gribu nopirkt avīzi. Hoć--kupiti -ov--e. Hoću kupiti novine. H-ć- k-p-t- n-v-n-. ------------------- Hoću kupiti novine. 0
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. Ho---- kn-ižnic- da po-u-im--n--g-. Hoću u knjižnicu da posudim knjigu. H-ć- u k-j-ž-i-u d- p-s-d-m k-j-g-. ----------------------------------- Hoću u knjižnicu da posudim knjigu. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Ho-u-u k-jiža-- ----upim k-j-gu. Hoću u knjižaru da kupim knjigu. H-ć- u k-j-ž-r- d- k-p-m k-j-g-. -------------------------------- Hoću u knjižaru da kupim knjigu. 0
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Hoću --i--- ------ da ku-i- -----e. Hoću ići do kioska da kupim novine. H-ć- i-i d- k-o-k- d- k-p-m n-v-n-. ----------------------------------- Hoću ići do kioska da kupim novine. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Hoć--ko--opt-ča-a. Hoću kod optičara. H-ć- k-d o-t-č-r-. ------------------ Hoću kod optičara. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu. H--u - -up---a--et. Hoću u supermarket. H-ć- u s-p-r-a-k-t- ------------------- Hoću u supermarket. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu. H-ć--ko- pek---. Hoću kod pekara. H-ć- k-d p-k-r-. ---------------- Hoću kod pekara. 0
Es gribu nopirkt brilles. Hoć- -upiti--ao----. Hoću kupiti naočale. H-ć- k-p-t- n-o-a-e- -------------------- Hoću kupiti naočale. 0
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Ho-- -----i--------po---e. Hoću kupiti voće i povrće. H-ć- k-p-t- v-ć- i p-v-ć-. -------------------------- Hoću kupiti voće i povrće. 0
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Ho-u--up-t-----lj--- -r-h. Hoću kupiti žemlje i kruh. H-ć- k-p-t- ž-m-j- i k-u-. -------------------------- Hoću kupiti žemlje i kruh. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. H-ć--do-----č--- da-ku-i- ---č-le. Hoću do optičara da kupim naočale. H-ć- d- o-t-č-r- d- k-p-m n-o-a-e- ---------------------------------- Hoću do optičara da kupim naočale. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. H----do-----rma---ta-da kupim ---- - -ov--e. Hoću do supermarketa da kupim voće i povrće. H-ć- d- s-p-r-a-k-t- d- k-p-m v-ć- i p-v-ć-. -------------------------------------------- Hoću do supermarketa da kupim voće i povrće. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. Hoću -----k-r--d--k-p-- -e-l---i--ru-. Hoću do pekara da kupim žemlje i kruh. H-ć- d- p-k-r- d- k-p-m ž-m-j- i k-u-. -------------------------------------- Hoću do pekara da kupim žemlje i kruh. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.